Mums Igaunijā tiešām šķiet dīvaini sūtīt noformēšanai uz papīra parakstītus dokumentus. Un vēl dīvaināk 2022. gadā ir glabāt uz rakstāmgalda zīmogu, ko lietojam tikai uz papīriem, kas tiek nosūtīti tikai uz Maskavu vai Briseli. Cik ilgi vēl jāgaida, līdz dokumentus varēs digitāli parakstīt visā Eiropā?

Margrēte Vestagere: Jā, ļoti konkrēts, bet arī, manuprāt, ļoti labs jautājums, jo, skatoties tieši uz šādā jautājumā panākto progresu, var redzēt, ka Eiropai šī ir digitālā desmitgade. Un, es domāju, ka mēs esam diezgan tuvu, jo ir priekšlikums par e-ID (E-identitāti) un tas ir savietojams visā Eiropā.

Jo mēs nevēlamies bremzēt igauņus, jo viņi ir tik attīstīti savā valstī. Mēs vēlamies, lai pārējā Eiropa viņus panāktu.

Tāpēc es domāju, ka mēs būsim diezgan tuvu e-ID un e-parakstam, jo to ērtības un arī faktiski to drošība ir augsta. Trešais piemērs, kur esam iesnieguši priekšlikumu, ir e-veselībā, lai pacientiem būtu savi dati, veselības dati. Un lai jūs varētu arī ielūkoties, kurš skatās jūsu veselības datus, jo šodien, ja jūsu veselības karte ir uz papīra, jūs īsti nezināt, kas to aplūko. Ja atrodaties slimnīcā vai klīnikā, tas sniegs lielāku drošību attiecībā uz to, kurš faktiski tai ir piekļuvis. Un arī šis priekšlikums ir iesniegts. Tātad mēs virzāmies uz priekšu. Bet, protams, mēs saprotam, ka Igaunija uzstāda latiņu, un tā ir augsta latiņa, un tas ir veids, kā mūs visus izaicināt.

Paradoksālā kārtā arī digitalizācijā mēs daudz mācāmies no kara Ukrainā, jo nedēļas vai desmit dienu laikā viņiem izdevās visu savu valdības pārvaldi pārvietot datu mākonī. Ja nemaldos, 16 no 17 ministrijām tagad pilnībā darbojas, jo to dati ir mākonī. Un tas tiek pārvaldīts ārpus Ukrainas, lai pārliecinātos, ka dati ir drošībā. Un es domāju, ka tas ir patiešām labs piemērs drošībai, ko sniedz jūsu dati mākonī. Un es domāju, ka mums pie tā ir jāpierod. Tas nav jūsu datu fiziskais tuvums, kas ir būtisks. Tā ir iespēja tiem piekļūt un zināt, ka veids, kādā dati tiek glabāti, ir absolūti drošs.

Man rodas jautājums, kāpēc Eiropa joprojām tik ļoti cīnās, lai izveidotu spēcīgu Eiropas digitālo telpu, lai kļūtu par īstu konkurentu vai pat alternatīvu, piemēram, Āzijas pakalpojumu sniedzējiem?

Margrēte Vestagere: Viena no lietām, kurā mēs, iespējams, pirms desmit gadiem cietām neveiksmi, bija tā, ka mēs tā arī nenodrošinājām digitālo vienoto tirgu. Mēs neļāvām kapitāla tirgum būt klātesošam attīstībā. Šobrīd, es domāju, ka stratēģiskākā barjera ir prasmes un zināšanas.

Ļoti trūkst cilvēku ar nepieciešamajām prasmēm. Un daudziem cilvēkiem, lai iegūtu pamata digitālās prasmes, vēl ir kāds ceļš ejams.

Un jūs varētu arī redzēt, ka tā ir galvenā prioritāte katras dalībvalsts atveseļošanas un noturības plānos. Tā ir daļa no tā, ko viņi vēlas darīt. Tātad īpaši šim nolūkam ir pieejami 25 – 26 miljardi eiro. Taču mums ir jāmudina daudz vairāk iesaistīties digitālo zināšanu apguvē, lai turpinātu virzību, jo mums ir karš, mums ir klimata krīze, mums ir inflācija, mums ir enerģētikas krīze. Tikmēr Ķīnā un ASV darbs nerimst. Un, protams, mums ir svarīgi, lai mēs arī turpinām strādāt un lai mēs turpinām pieņemt darbā cilvēkus, lai tie būtu daļa no šīm pārsteidzošajām sabiedrības pārmaiņām.

Vai jūs, lūdzu, varētu sniegt mums piemēru par to, ko digitālo pakalpojumu darbība, piekļuve digitālajam tirgum sniegs parastajiem eiropiešiem?

Margrēte Vestagere: Es teiktu, ka ļoti ilgu laiku viss bija digitāls, bet nebija daudz demokrātijas. Tātad visbeidzot mūsu likumdevējs, mūsu valdības, Eiropas Parlamenta deputāti apsēdās un nolēma, lūk, tādi ir spēles noteikumi. Un ir divas lietas, kas man šķiet ļoti svarīgas. Pirmkārt, mazākiem uzņēmumiem ir jāgūst godīgas iespējas sasniegt pāreju uz digitālo sistēmu. Lai viņi nonāk līdz patērētājiem un mums ir lielāka izvēle. Otrkārt, ka produkti, kas iegādāti tiešsaistē, ka tie ir droši, ka mums ir tāda pati sajūta, ka doties uz tiešsaistes veikalu ir tikpat droši, kā fiziski doties uz veikalu. Ja jums nepatīk prece, jūs patiešām varat atgriezt, varat par to sūdzēties, varat izmantot savu garantiju, lai mēs atbrīvotos no visa, kas nav labs. To visu var atrast tiešsaistē. Un visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi, ka mūsu izmantotie pakalpojumi ir droši. Tas platformām būs jānovērtē, vai šis pakalpojums ir drošs cilvēkiem.

Ir runa arī par atbrīvošanos no satura, kas ir skaidri legāls, bet ar kuru esam vienojušies, ka no tā ir jāatbrīvojas.

Šis saturs ietver terorismu, sprāgstvielu [gatavošanas] pamācības, saturu ar vardarbību pret bērniem, naida runu, lai mēs izveidotu drošāku tiešsaistes sabiedrību.

Mana jautājuma otrā puse ir par to, kā tas ir saistāms ar attiecībām ar ASV, jo tā vien izskatās, ka Silīcija ielejai tas ne īpaši patīk.

Margrēte Vestagere: Manuprāt, tā ir patiešām laba piezīme, jo, kad es pirms septiņiem gadiem sāku strādāt par konkurences komisāri un atvēru pirmo "Google" lietu, kad es ceļoju uz ASV, man bija tāda sajūta, ka viņi saka: ko tā sieviete dara? Trakas lietas! Tagad tas ir ļoti mainījies. Ir viedoklis, ka kaut kas ir jādara. ASV Kongresā ir iesniegti diezgan daudzi priekšlikumi. Tātad, kad mēs runājam par digitālajiem jautājumiem, piemēram, Tirdzniecības un tehnoloģiju padomē, es redzu daudz lielāku saskaņotību, nekā jūs to būtu gaidījuši vēl pirms diviem gadiem. Tāpēc es domāju, ka esam uz vienas lapas. Un, protams, palīdzēja arī tas, ka japāņi, dienvidkorejieši, kanādieši, austrālieši ļoti daudz redz lietas tāpat kā mēs Eiropā.