Erdogans nolēma izsludināt ārkārtas stāvokli uz trīs mēnešiem, ziņo britu raidsabiedrība BBC.
Pēc valdības sēdes Ankarā Erdogans paziņoja, ka ārkārtas stāvoklis nepieciešams, lai “pēc iespējas ātrāk novērstu šos draudus”. Viņš piebilda, ka tas stiprinās demokrātijas vērtības, likuma varu un brīvību, vēsta BBC.
Viņš sacīja, ka tauta nekad neaizmirsīs tos, kuri gājuši bojā cīņā ar pučistiem, un atcerēsies viņu “drosmi un uzupurēšanos”.
Erdogans arī norādīja, ka citām valstīm nevajadzētu jaukties Turcijas lietās, “šai nācijai ir tiesības noteikt savu likteni”.
Ieviestais ārkārtas stāvoklis ļaus prezidentam un ministru kabinetam apiet parlamentu likumu pieņemšanā, kā arī ļaus ierobežot vai apturēt pilsoņu tiesības un brīvības, ja tas tiks uzskatīts par nepieciešamu.
Lai arī ieviestais ārkārtas stāvoklis vairāk attiecināms uz dažādiem drošības pasākumiem, Erdogans īpaši uzsvēris, ka demokrātiskās vērtības netiks apdraudētas. Tāpat netikšot ierobežota finansiālā un komerciālā darbība.
“Ārkārtas stāvoklis ieviests, lai varas iestādes efektīvi varētu novērst draudus demokrātijai, tiesiskumam un iedzīvotāju pamattiesībām. Drošības pasākumi nav vērsti pret demokrātiju, likuma varu un cilvēku brīvību. Gluži pretēji – tie ieviesti, lai stiprinātu šos pamatprincipus,"sacīja Erdogans.
Ārkārtas stāvoklis ieviests uz trīs mēnešiem un piešķirs papildus tiesības policijai un drošības iestādēm. Politikas eksperti pieļauj, ka turpināsies masveida aresti, tiks slēgtas atsevišķas mācību iestādes, kā arī tupināsies “tīrīšanas” valsts pārvaldes struktūrās.
To nenoliedz arī Turcijas prezidents. Televīzijas uzrunā viņš atkārtoti paziņoja, ka gaidāmas nopietnas pārmaiņas bruņotajos spēkos, policijā un citās iestādēs.
Laikā, kad prezidents paziņoja par jauno drošības pasākumu pasludināšanu, Ankaras galvenajā Kizilaja laukumā bija pulcējušies tūkstošiem Erdogana atbalstītāju. Kā televīzijas sabiedrībai “Euronews” pastāstīja viens no pasākuma dalībniekiem, jebkādi prezidenta ieviestie drošības pasākumi tiks atbalstīti: “Lai ko arī prezidents Rečeps Taijips Erdogans teiktu, mēs kā turku tauta esam viņa rīcībā. Un ārvalstīm tas ir jāsaprot. Mēs esam viņa rīcībā un sekosim viņa ceļam. Ja viņš teiks mirt, šeit esošie cilvēki būs gatavi mirt.”
Pēdējo dienu notikumi Turcijā ir izsaukuši pamatīgu kritiku ārvalstīs, politiķiem un valstu līderiem paužot bažas par to, ka, cenšoties nostiprināt savu varu, Erdogans cenšas apklusināt savus pretiniekus. Uz šādām apsūdzībām Erdogans atbildējis, aicinot ārvalstu politiķus nodarboties pašiem ar savām lietām, piebilstot, ka daudzās lietās Rietumi varētu mācīties demokrātijas principus tieši no Turcijas. Viņš arī uzsvēris, ka līdz šim veiktie pasākumi ir notikuši likuma ietvaros.
Erdogans arī atkārtoti vainojis apvērsuma mēģinājumā ASV dzīvojošo garīdznieku un savu pretinieku Fetullu Gulenu un, iespējams, arī kādu citu valsti. Erdogans solījis ar laiku atklāt visus apvērsuma organizatorus: “Gulenistu teroristu organizācijā ietilpstošie cilvēki uzbruka savai valstij un savai tautai, izmantojot lidmašīnas, helikopterus, tankus un dažādus ieročus. Ārkārtas stāvokļa izsludināšanas mērķis būt spējīgiem spert pašus efektīvākos soļus, lai atbrīvotos no šiem terora draudiem pēc iespējas ātrāk. Tie ir draudi demokrātijai, likuma varai, kā arī pilsoņu tiesībām un brīvībām.”
Turcijā notiekošais ir raisījis ne mazu satraukumu NATO dalībvalstu vidū, tostarp ASV, kuras prezidents Baraks Obama ir solījis piešķirt nepieciešamo palīdzību stratēģiski svarīgajai NATO dalībvalstij.
Vienlaicīgi savus komentārus izteicis arī ASV republikāņu partijas prezidenta amata kandidāts Donalds Tramps, kurš īsi pirms oficiālās nominācijas pieņemšanas intervijā “The New York Times” ir paziņojis, ka ASV ir maz tiesību lasīt lekcijas Turcijai, jo, ko gan varot mācīt valsts, kuras ielās cilvēki aukstasinīgi šauj policistus.
Jau ziņots, ka aizvadītās piektdienas vakarā Turcijas lielākajās pilsētās - Ankarā un Stambulā sākās militāra apvērsuma mēģinājums, kuru apturēja valdības spēki. Dzīvību zaudēja vairāk nekā 260 cilvēku.
Līdz šim aizturēti, atlaisti vai atstādināti no amatiem ap 50 000 cilvēku, viņu vidū gan militārpersonas, gan arī tiesneši, gan skolotāji, universitāšu pasniedzēji un žurnālisti. Tāpat Turcijas tiesas nolēma apcietināt 85 ģenerāļus un admirāļus. Kā pavēstījis prezidents Radžeps Tajips Erdogans – „tīrīšana turpināsies”.
