Ir gadījumi, kad bērnus uz ārvalstīm aizved viens no vecākiem, nebrīdinot otru. Ģimenes tiesību jautājumus Eiropas Savienības dalībvalstis uzrauga nacionālā līmenī, vienlaikus saistoša ir arī starptautiskā Hāgas konvencija un īpaša Briseles regula, tomēr secināts, ka bērnu interešu aizstāvībai nepieciešami vairāki uzlabojumi.
Pieņemta arī jauna rezolūcija, kas pieprasa dalībvalstīm nodrošināt ātru ar bērniem saistītu lietu atrisināšanu, veidojot īpašas instances arī vietējās bāriņtiesās.
13% no laulībām Eiropas Savienības valstīs ir starptautiskas jeb laulības ir noslēgtas starp pāriem ar atšķirīgu tautību, valstisko piederību. Ģimenes konfliktu gadījumā tiesām regulāri jārisina strīdus jautājumi, kas bieži skar arī bērnus. Kopdzīves beigās viens no vecākiem nereti kopā ar bērnu pārceļas uz dzīvi kādā citā valstī, un, ja to nesaskaņo ar partneri, šāda rīcība dēvējama par bērna nolaupīšanu.
Sūdzības par bērnu nolaupīšanu izskata Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteja un pēc vairāku simtu lūgumu pārskatīšanas problēmu Eiropas Parlamentā aktualizēja Lūgumrakstu komitejas priekšsēde Sesīlija Vikstrēma.
“Tas ir vairāk nekā svarīgi, diskutēt par to, kā mēs varam labāk aizsargāt mūsu bērnu intereses Eiropas robežās. Patlaban ir ne tikai steidzama nepieciešamība pārskatīt juridiskos instrumentus, bet tāpat jācenšas atrast veids, kā izvairīties no šādām nelabvēlīgām situācijām, kādas ir aprakstītas mūsu saņemtajās sūdzībās,” norāda Vikstrēma.
Pēc Vikstrēmas iniciatīvas atbalstīta jauna rezolūcija, kas paredz dalībvalstīm nodrošināt ātru ar bērniem saistītu konfliktu atrisināšanu, veidojot īpašas instances arī vietējās bāriņtiesās. Tām būs jārūpējas par aktīvāku pārrobežu sadarbību šādu jautājumu risināšanā. Ģimenes tiesību jautājumi pašlaik ir katras dalībvalsts kompetencē, tomēr saistošas ir arī starptautiskas regulas, debatēs uzsvēra Eiropas Savienības tieslietu komisāre Vera Jourova.
“Valsts nacionālie tiesību akti reglamentē bērnu aizsardzību un labklājību. Komisija ir rūpīgi izpētījusi daudzas sūdzības, kas attiecas arī uz adopciju bez vecāku piekrišanas, ko komiteja nesen saņēmusi. Komisija sekmē vispārēju izpratni par to, kā bērnu tiesības varētu vislabāk aizsargāt un veicināt,” pauž Jourova.
Secināts, ka nepieciešams vairāk sadarboties pārrobežas ģimenes tiesību lietās. Šīs problēmas skar arī Latviju. Visbiežāk bērni izvesti uz ārvalstīm bez otra vecāka piekrišanas ekonomiskās krīzes laikā un tagad gan šādiem gadījumiem esot tendence samazināties.
Situāciju raksturo Tieslietu ministrijas pārstāvis Agris Skudra: “Virzieni šī veida lietās ir divi. Bērnus vai nu ved uz Latviju no ārvalsts, vai no Latvijas uz ārvalsti. Šajās lietās mēs arī esam nosūtošā valsts, ka bērni pārsvarā tiek vairāk vesti prom no Latvijas. Tipiskas situācijas ir, ka bērna mamma ir tā, kura paņem vienkārši bez tēta piekrišanas un bērnu aizved, piemēram, uz Apvienoto Karalisti. Šādas lietas mums jau ir bijušas no 2004.gada. Ekonomiskās krīzes laikā tas skaits paaugstinājās.”
Tā kā bērnus biežāk no Latvijas izved, tad strīdus lietas risina attiecīgās valsts tiesa, piemēram, Apvienotajā Karalistē. Tikmēr gadījumu skaits, kad bērnus no ārvalstīm šādā veidā ieved Latvijā, ir salīdzinoši neliels.
Kopš 2004.gada Latvijas tiesās nonākušas 16 šādas lietas. Latvija arī nav starp tām Eiropas Savienības valstīm, kurās dominē starptautiskas laulības.
