Jautājums, uz kuru atbildi kopš ceturtdienas meklējuši teju visi vadošie pasaules mediji ir – kas un ar kādu ieroci notrieca Malaizijas pasažieru lidmašīnu. Kā vadošā versija līdz šim saglabājies pieņēmums, ka tas varētu būt izdarīts ar BUK tipa zenītartilēriju.
Tā ir ļoti mobila, to darbina četri cilvēki, tā ir aprīkota ar četrām raķetēm kaujas gatavībā. No brīža, kad tā brauc, līdz brīdim, kad tā ir gatava šaut, paiet ne vairāk kā piecas minūtes, bet radara sistēma mērķi var atrast 22 sekundēs. Tātad šī iekārta var ātri braukt, ātri izšaut un ātri pazust. Līdz ar to šī iekārta šobrīd jau var būt ļoti tālu no notikuma vietas.
Standarta BUK raķetes uzgalī ir aptuveni 70 kilogrami sprāgstvielu un tā lido ar ātrumu, kas aptuveni trīs reizes pārsniedz skaņas ātrumu. Līdz ar to daudzkārt lēnākam pasažieru lainerim no tādas izvairīties cerību nebūtu.
„Es pieļauju, ka lidotāji kaut ko varēja beidzamā momentā ieraudzīt, ka kaut kas tuvojas kā raķete. Bet tas ir dažas sekundes, bet nu kādu vārdu var pateikt, jo visas sarunas tika ierakstītas „melnajā kastē”. Ir arī parametri, kā lidmašīnas lidoja, kāds augstums, gan arī kur trāpīja raķete,” saka militārās aviācijas eksperts Kārlis Krēsliņš.
BUK sistēma izstrādāta jau pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, tomēr eksperti norāda, ka augstās precizitātes dēļ tā joprojām var tikt ļoti efektīvi izmantota lokāla mēroga konfliktos. BUK atšķirībā no pārnēsājamām pretgaisa ierīcēm arī ir spējīga sasniegt mērķus vairāk kā desmit kilometru augstumā, kas ir visticamākais Malaizijas lidmašīnas lidošanas augstums traģēdijas brīdī.
„Amerikāņi, izpētot informāciju, kas saņemta no satelītiem, pasacīja, ka lidmašīna notriekta ar raķeti zeme-gaiss. Viņiem ir iespēja, ka varēs noteikt arī, no kurienes ir šauta. Ja tāds kā BUKs, tad rādiuss ir tikai 20-25 kilometri. Tādēļ šeit ir iespējams saņemt diezgan neapgāžamus pierādījumus,” norāda militārās aviācijas eksperts.
Droši zināms, ka BUK joprojām ir gan Krievijas, gan Ukrainas armiju arsenālos. Tomēr tikpat skaidras atbildes nav uz jautājumu, vai tā pieejama arī Austrumukrainas separātistiem. Jūnija beigās sociālajos tīklos parādījās ziņas, ka viņi BUK iekārtu ieguvuši, ieņemot kādu Ukrainas armijas daļu, tomēr pēdējās diennakts laikā šādas ziņas uzcītīgi dzēstas no interneta. Tikmēr pro-ukrainiski noskaņotās interneta vietnēs aktīvi tiek izvietotas fotogrāfijas, kurās redzama šāda iekārta un norādīts, ka tās uzņemtas separātistu kontrolētajā teritorijā.
