Visā Eiropas Savienībā spēkā ir direktīva, kas paredz, ka dalībvalstīm ir jāļauj pašvaldību vēlēšanās piedalīties arī valstī pastāvīgi dzīvojošajiem Eiropas Savienības pilsoņiem, bet tiem, kuri ir no trešajām valstīm, noteikumi ir atšķirīgi un tos katra valsts nosaka citādi.
Beļģija bija viena no tām, kura pirmā ieviesa tiesības pašvaldību vēlēšanās piedalīties cilvēkiem, kas nav nedz Beļģijas, nedz Eiropas Savienības pilsoņi. Ja viņi ir reģistrējušies vietējā pašvaldībā un valstī ir nodzīvojuši noteiktu laika periodu, tad ir tiesīgi balsot, stāsta Beļģijas raidorganizācijas VRT žurnālists Robs Heirbots:
„Jā, arī cilvēki, kuri nav pilsoņi, var balsot, ja viņi ir nodzīvojuši Beļģijā vismaz piecus gadus. Taču pirms tam viņiem ir jāiet uz pašvaldību un jāpiesakās, ka viņi vēlas piedalīties vēlēšanās. Nepilsoņiem gan nav tiesības pašiem balotēties, tomēr viņi var izvēlēties tos, par kuriem balsot. Tiesa gan, šo iespēju izmanto visai neliels skaits.”
Beļģijas gadījumā tie visvairāk ir iebraucēji no Ziemeļāfrikas, Turcijas, ASV un citām valstīm.
Līdzīga prakse ir arī citur, piemēram, Zviedrijā vai Ungārijā, kur vēlēšanu likums arī atļauj pašvaldību vēlēšanās balsot cilvēkiem, kas nav pilsoņi, taču ir reģistrējušies vietējā pašvaldībā. Taču, piemēram, Horvātijā, kas tieši pēc mēneša kļūs par Eiropas Savienības dalībvalsti, likumi ir striktāki, un cilvēki, kuri nav valsts pilsoņi, pašvaldību vēlēšanās piedalīties nevar. Līdzīgi nosacījumi ir Polijā, kur vietējo varu strikti vēl tikai Polijas pilsoņi.
Arī Latvija pieder pie tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas ļauj pašvaldību vēlēšanās balsot tikai Latvijas un Eiropas Savienības pilsoņiem. Par to, vai Latvijai vajadzētu atcelt ierobežojumus nepilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās, aizvien ir dažādi uzskati. Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra uzskata, ka Latvijas situācija ir specifiska un jāņem vērā dažādi apstākļi.
„Kas attiecas uz nepilsoņu tiesībām vēlēt pašvaldības – es esmu pret. Mūsu sarežģītajā situācijā un ņemot vērā pieredzi ar referendumu par otro valsts valodu, es uzskatu, ka tas no politiskā procesa un iespējamo seku viedokļa nebūtu pareizs solis,” ir pārliecināts Skudra.
Profesors Ojārs Skudra gan norāda, ka, viņaprāt, nepilsoņiem būtu jābūt tiesībām piedalīties gan nacionālajās, gan reģionālajās politiskajās organizācijās, un viņa vērojumi liecina, ka vairāku reģionālo partiju statūtos jau ir rakstīts, ka biedri var būt pilsoņi un nepilsoņi. Tas, viņaprāt, varētu veicināt cilvēku vēlmi iegūt pilsonību.
