Nospiežot pogu tālruņa ekrānā, iedzīvotāji varēs pierādīt savu identitāti un kopīgot elektroniskos dokumentus, kas glabāsies Eiropas digitālās identitātes makā. Tiešsaistes pakalpojumus viņi varēs saņemt ar savas valsts digitālo identifikāciju, kas būs atzīta visā Eiropā.
Strauji audzis pieprasījums
Covid-19 pandēmija ir aktualizējusi vajadzību pēc digitāliem pakalpojumiem. Latvijas e-paraksta mājaslapā var lasīt, ka pieprasījums pēc e-paraksta mobilās aplikācijās šobrīd ir tik liels, ka iedzīvotājiem var nākties gaidīt ilgāk nekā parasti, lai noformētu šo pakalpojumu.
Tomēr Latvijā izdotu e-parakstu šobrīd lielākoties var izmantot tikai mūsu valsts teritorijā un atsevišķos gadījumos arī Igaunijā. Līdzīga situācija ir arī citviet Eiropā. Tikai 14% valsts pakalpojumu sniedzēju Eiropā ļauj izmantot ārzemēs izsniegtu e-parakstu.
Eiropas Komisija vēlas to mainīt un radīt vienota parauga e-parakstu, ko varēs izmantot sabiedrisko pakalpojumu saņemšanai visur Eiropā.
Kā samazināt šķēršļus
Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere apraksta situācijas, ko Eiropas vienotā identitātes apliecināšanas sistēma palīdzētu risināt.
“Jebkurš, kas kādreiz ir runājis ar kādu “Erasmus” programmas studentu, ir dzirdējis par bezgalīgiem šķēršļiem saistībā ar personu apliecinošo dokumentu nosūtīšanu turp un atpakaļ no dzimtenes uz uzņemošo valsti, kad jaunieši vienkārši mēģināja atvērt bankas kontu.
Mēs visi esam stāvējuši garās rindās dažādās iestādēs, kad mums vajadzēja nomainīt ID [identifikācijas] karti.
Daži, bet varbūt pat daudzi no mums ir piedzīvojuši nepatīkamu sajūtu, kad mums vajadzēja sniegt personīgu informāciju, lai piekļūtu kādam pakalpojumam vai platformai bez mazākās nojausmas par to, kas notiks ar šo informāciju.”
Ļoti ambiciozs mērķis
Pandēmija parādīja, cik vāji attīstīti ir digitālie pakalpojumi un infrastruktūra daudzās Rietumu un Dienvideiropas valstīs.
Daudzi pakalpojumi ir pieejami tikai tad, ja tiek iesniegti dokumenti papīra formātā ar notariāliem apstiprinājumiem un zīmogiem. Arī dokumentu mapes joprojām ceļo no vienas iestādes uz otru.
Tādēļ vienotās digitālā e-paraksta sistēmas pamatu izveide līdz nākamā gada rudenim būs milzīgs izaicinājums. Arī Latvijas ierēdņi neoficiāli atzīst, ka EK nospraustie mērķi un termiņi ir visnotaļ ambiciozi.
Jaunais priekšlikums paredz, ka katra Eiropas valsts saviem iedzīvotājiem piedāvās digitālos makus. Tie spēs sasaistīt valsts piešķirto digitālo identitāti, piemēram, ar autovadītāja apliecību, atestātiem un bankas kontiem. Tas ļaus izmantot ne tikai valsts, bet arī privātos elektroniskos pakalpojumus, katru reizi neievadot savus datus.
Eiropas Komisijas 2030. gada digitālajā kompasā noteikta virkne mērķrādītāju un starpmērķu, kurus sasniegt palīdzēs arī Eiropas digitālā identitāte. Piemēram, jau līdz 2030. gadam jāpanāk, ka visi galvenie publiskie pakalpojumi ir pieejami tiešsaistē, katrs var piekļūt savai elektroniskajai medicīniskajai kartei un 80% izmanto kādu no eID risinājumiem.