Bijušais ASV bruņoto spēku komandieris Eiropā Bens Hodžess uzskata, ka Krievija jūtas apdraudēta, ja tai ir robežas ar NATO dalībvalsti un vēlas buferzonu, kas būtu pareizi 18. gadsimtā, bet ne 21.gadsimtā.
Latvijas vēstniecībā Londonā šonedēļ notika diskusija par drošību Eiropā un par to, kā veidot attiecības ar pašreizējo ASV administrāciju. Tajā piedalījās Hodžess, pazīstamais žurnālists un Eiropas politikas analīzes centra vecākais viceprezidents Edvards Lūkass un britu investīciju fonda “Hermitage Capital” vadītājs, aktīvs Kremļa kritiķis un Magņitska sankciju iniciators Viljams Brauders.
Latvijas vēstniece uzsvēra Baiba Braže uzsver, ka nav tādas lietas kā Baltijas drošība, ir Eiroatlantiskā drošība, jo mēs visi esam savstarpēji saistīti.
“Latvijas intereses Lielbritānijā ir drošība, ekonomiskās labklājības audzēšana Latvijā un tautiešu aizstāvība. Un, protams, drošība ir pamatu pamats, lai būtu arī viss pārējais. Un, ņemot vērā, ka ģenerālis Bens Hodžess, kas bija Amerikas Savienoto Valstu galvenais armijas ģenerālis Eiropā, šobrīd ir Londonā, un mums izdevās to uzzināt, un kopā ar šo centru, kas ir Eiropas Politikas analīzes centrs, kur strādā slavenais BBC žurnālists Edvards Lukass, izdevās kopīgi uzorganizēt šādu diskusiju,” stāstīja Baiba Braže.
Runājot par ASV prezidenta Donalda Trampa administrāciju, ģenerālis uzsvēra, ka Tramps drošības un stabilitātes jomā Eiropā ir ieviesis visu, ko Obama apsolīja ieviest, ir palielināts finansējums, un ASV ieguldījums drošībā ir tikpat nopietns, cik tas vienmēr ir bijis. Savukārt Krievija nav ieinteresēta pazemināt spriedzi Baltijas reģionā, taču tas nenozīmē, ka uzbrukums ir nenovēršams.
“Manuprāt, Krievija tic, ka tās drošība ir apdraudēta NATO valstu tuvuma un bruņoto spēku izmēra dēļ. Ja robeža ir ar NATO valsti, viņi automātiski domā, ka ir apdraudēti,” pauda Bens Hodžess.
“Tādēļ viņi vienmēr vēlas buferzonu sev apkārt, tādēļ viņi gribēja Ukrainu, lai būtu droši, ka Ukrainai būs neiespējami pievienoties NATO vai ES. Līdzīgi kā Gruzijai vai Baltkrievijai. Tāpēc tiek izdarīts spiediens uz Igauniju, Latviju un Lietuvu, jo viņi tic, ka viņiem pienākas buferzona. Domāju, ka viņi to tā redz. 18.gadsimtā tas bija pareizi, bet ne 21. gadsimtā,” sacīja Hodžess.
Par Krievijas prezidenta Vladimira Putina ienaidnieku nr.1 dēvētais britu finansists Viljamss Brouders, Magņitska sankciju iniciators, uzskata, ka līdz ar sankciju ieviešanu ir atrasts Putina un viņa režīma Ahilleja papēdis, taču varētu darīt daudz vairāk.
“Domāju, ir ļoti svarīgi, ka Latvijas parlaments pabeidz darbu pie Magņitska likuma un Magņitska sankcijām. Darbs ir sācies, un esmu ļoti priecīgs, redzot, ka darbs tiešām turpinās, un ceru, ka Latvija pievienosies pārējām Baltijas valstīm - Lietuvai un Igaunijai, lai izdotu likumus ar sankcijām pret cilvēkiem, kuri nogalināja Sergeju Magņitski un turpina darīt citas briesmīgas lietas Krievijā,” sacīja Viljamss Brouders.
Drošības eksperts un žurnālists Edvards Lūkass ir gandarīts, ka uz diskusiju Latvijas vēstniecībā ir ieradušies vadošie parlamentārieši un vairāki desmiti labāko britu drošības ekspertu.
“To būtu bijis ļoti grūti izdarīt pirms 2 gadiem, būtu grūti šeit saaicināt cilvēkus, taču šodien mums nācās cilvēkiem atteikt, jo nepietika vietas! Un tā ir zīme, ka intereses ir mainījušās, un fakts, ka šī diskusija notiek Latvijas vēstniecībā, parāda, ka Latvija vairs nav drošības patērētāja, bet gan jau nodrošinātāja. Jūs esat svarīga debašu daļa, un mums vajag jūsu palīdzību tikpat, cik jums vajag mūsu,” pauda Edvards Lūkass.
