"Mēs runājām arī par Krievijas agresiju pret Ukrainu un to, kā turpināt un palielināt palīdzību Ukrainai. Tāpat tikšanās laikā diskutējām par to, kādas perspektīvas Ukrainai varētu būt Eiropas Savienībā, protams, arī vēlāk NATO. Mēs esam pārliecināti, ka Rietumi kopumā atbalsta Ukrainu, un mēs, trīs Baltijas valstis, esam šī atbalsta priekšgalā," pēc tikšanās ar Igaunijas prezidentu Alaru Karisu un Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.

"Tāpat mēs pārrunājām jautājumu par iespējamo starptautisko tribunālu, kas izskatītu Krievijas agresīvo karu pret Ukrainu. Mēs esam vienisprātis, ka tāda tribunāla izveidošana ir nepieciešama," teica Levits.

"Es vēlos pateikties Igaunijai un Lietuvai un personīgi abiem maniem kolēģiem par to, ka, daudzkārt tiekoties dažādos forumos, mums vienmēr ir bijis vienots, saskaņots viedoklis gan par Baltijas jautājumiem, gan arī par Eiropas un globālās drošības jautājumiem," atzina Levits.

Latvijas prezidents norādīja, ka vissvarīgākais ir drošības jautājums.

"Mēs pārrunājām drošības izaicinājumus. Galvenais ir tas, ka mēs esam vienoti NATO ietvarā. Mēs pārrunājām to, kā NATO šeit turpmāk darbosies, kā palielinās savu klātbūtni Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Arī to, kas mums pašiem jādara, lai uzlabotu drošības situāciju."

Latvijas prezidents atgādināja, ka pēc NATO samita Madridē ir pieņemts lēmums Latvijā būvēt jaunu poligonu. "Tas ir ļoti nozīmīgs uzdevums, lai varētu uzņemt brigādes lieluma NATO kaujas grupu, kas arī tuvākajos gados notiks," teica Levits.

"Tikšanās laikā mēs runājām par reģionālo sadarbību ekonomikas jomā, sevišķi projekta "Rail Baltica" celtniecības attīstību. To atbalsta Eiropas Savienība, kas ir lielākais finansētājs. Kad mēs iesākām šo projektu, primāri tas bija ekonomisks projekts. Tas joprojām tāds ir. Tomēr kopš drošības situācijas maiņas tas ir kļuvis arī par militāri stratēģisku objektu, kas mums ir nepieciešams. Tāpēc mēs vienojāmies, ka mēs darīsim visu, lai "Rail Baltica" projektu pabeigtu pēc iespējas ātrāk," solīja Levits.

"Tas pats attiecas uz elektrības tīkla desinhronizāciju. Tā ir paredzēta 2025. gadā, bet mēs centīsimies to pabeigt ātrāk, lai nodrošinātu mūsu enerģētisko neatkarību no Krievijas."

"Mūsu politiskās un ekonomiskās attiecības ir ļoti labas un ciešas. Mums ir liels potenciāls palielināt ekonomiskās attiecības dažādās dimensijās. Galvenais, ka mēs, Baltijas valstis, esam vienotas. Kā vienots spēks mēs varam virzīt uz priekšu Eiropas kopējo darba kārtību jautājumos, kas mums ir svarīgi, un jautājumos, kas ir svarīgi visai Eiropai," uzsvēra Levits.