Gints Amoliņš: Labdien, sāksim ar to, ka karš turpinās, patlaban vissīvākās kaujas notiek Ukrainas austrumos, Donbasā, Bahmutā. Tas notiek, kad Krievija rosināja tā dēvēto Ziemassvētku pamieru. Neviens tam nenoticēja. Kādi, jūsuprāt, bija Krievijas patiesie mērķi saistībā ar šo paziņojumu?

Mihailo Podoļaks: Pirmkārt tas nav nekāds pamiers, tas ir ļoti dīvains priekšlikums. Proti, jūs ieejat svešā teritorijā, jūs 11 mēnešus nogalināt cilvēkus. Jūs to darāt Ziemassvētku vakarā, jūs to darāt Jaungada naktī, arī pēc 1. janvāra jūs visu laiku bombardējat visu Ukrainas teritoriju, visus rajonus ar droniem un raķetēm. Intensīvi apšaudāt robežpilsētas, tur, kur tagad ir frontes līnija pie Hersonas un Harkivas, un tad ne no šā, ne no tā, rosināt… varbūt beidziet pa mums šaut. 36 stundas paklusējiet. Lūk, to viņi mums piedāvāja.

Bet kāds ir viņu mērķis?

Mērķis ir ļoti vienkāršs. Krievijas Federācijai ir lielas resursu problēmas šajā karā. Viņi nedemonstrē efektīvu virzīšanos uz priekšu. Jā, kaujas ir ļoti smagas, Bahmutas, Avdijivkas virzienos, tas ir Doneckas virziens. Bet viņi karo ar masu. Viņiem ir ļoti lieli zaudējumi. Un viņiem trūkst munīcijas. Viņiem kaut kā tas ir jāapstādina, jāpārskata taktika, jāpatrenē mobilizētie. Tāpēc viņiem bija trīs mērķi šajā dīvainajā pamiera piedāvājumā. Pirmkārt – mazināt kauju intensitāti uz kādu laiku, lai iegūtu operatīvo pauzi un pārgrupētu savas vienības, vienkāršāk sakot, atrastu kaut kur resursus, iepirktu lādiņus (viņiem ir sarunas ar Irānu), pamēģināt patrenēt mobilizētos un pēc kāda laika atkal intensīvi virzīties uz priekšu un bombardēt Ukrainas teritoriju.

Otrkārt – tas ir propagandas mērķis. Krievijai pēdējā laikā ir zaudējumi, pēdējais – mobilizēto zaudējums Makijivkā. Un, lai apstādinātu šo negatīvo ziņu vilni, viņi piedāvāja koncepciju, redziet – mēs viņiem pasniedzām roku mieram, kā viņi to saka, proti, mēs iegājām nogalināt un tad pasniedzām roku mieram, bet viņi atteicās. Treškārt – tas ir darbs iekšējos tirgos, protams, ka tā ir Eiropa, bet vairāk Latiņamerika,  Āfrika , Āzijā. Proti, tur, kur ir konflikts.  Mēs nesaprotam, kas tas ir, mēs esam viena no pusēm. Mēs piedāvājām mieru, bet Ukraina atteicās. Tas ir ļoti prasts un klasisks Krievijas propagandas gājiens – iziet ar labu seju no sliktas spēles.

Un zināt, ir vēl viens mērķis, par kuru mazāk runā. Tas ir mēģinājums Krievijai atgriezties pie savas dienas kārtības, piespiest Ukrainu un Eiropu spēlēt pēc saviem noteikumiem. Redziet, mēs jums kaut ko piedāvājām, jūs pieņēmāt, mēs jums piedāvājām kaut kādu procesu ar nosaukumu pamiers – jūs pieņēmāt. Un tad Krievija sāktu diktēt savus noteikumus.

Un šeit ir ļoti svarīgi nofiksēt, ko izdarīja Ukraina, ko izdarīja Eiropas valstis un ASV. Visi vienoti un koordinēti pieņēma vienu pozīciju – jūs melojat! Krievijai nav vajadzīgs nekāds pamiers.

Krievija grib uz laiku pārgrupēties un tālāk iznīcināt Ukrainu, tāpēc saprotams, ka Krievijas nosacījumus neviens neņem vērā.

Jā, Eiropai bija vienota nostāja šajā situācijā. Atceros, ka jūs pirms kāda mēneša rakstījāt sociālajos tīklos vēstuli Ziemassvētku vecītim, kur bija dažādi ieroči, tajā skaitā "Patriot" raķetes un citi. Mēs redzam, ka Eiropas valstu attieksme ir mainījusies saistībā ar ieroču piegādēm.    

Labs jautājums. Es teikšu, ka man ir siltas attiecības ar Ziemassvētku vecīti, un viņš mūs atbalsta. Mēs visas dāvanas saistībā ar ieročiem, lai cik dīvaini tas neskanētu, dabūsim. Un mēs saņemsim arī "Patriot". Tas nozīmē, ka bailes, kas ilgi bija valstīm, un tas nav saistībā tikai ar šo karu, tas ir jautājums par daudzu gadu bailēm, kas bija no Krievijas Federācijas, – to vairs nav. Jā, ne viss vēl ir loģistiski izdarīts, būs daudz sarunu, vēl daudz jautājumu jāatrisina, bet mēs visu dabūsim. Baiļu vairs nav. Beigušās šīs sajūtas, ka pret Krieviju jājūtas neērti, jāpiekrīt viņiem, jāiet pretim un tā tālāk. Nē! Eiropa praktiski ir atteikusies no kopējā biznesa. Vācija ļoti ātri atrisināja savas energoresursu problēmas. Tā pilnībā atteicās no naftas, gāzes un Krievijas oglēm. Un, kā izrādījās, tas nav nāvējoši. Izrādās, ka bez tā var dzīvot. Izrādās, ka tas mazina agresivitāti arī pašā Vācijas iekšienē. Viss; ja nav atkarības no Krievijas, jums nebūs problēmu. Jūs dzīvosiet reāli brīvi un drošībā. Otrais – visi saprot, ka Krieviju var apturēt tikai ar spēku. Diemžēl tā nedzird vārdus. Un mēs saņemam "Patriot", kas nozīmē, ka debesis būs aizvērtas. Jā, mēs par to jau runājām kara sākumā. Jā, valstis baidījās kara sākumā, jo domāja, ka tas eskalēs karu, izvērtīs pa visām teritorijām, bet tagad Eiropa saprot, ka ir otrādi – piegādātie ieroči lokalizēs karu okupētajās teritorijās un Krievija zaudēs okupētās teritorijas un nelīdīs tālāk citās valstīs. Ja Krievija zaudēs, tad Eiropa būs drošībā.

Jūs sakāt, baiļu vairs nav. Vai gribat paātrināt kara gaitu, beigt karu 2023. gadā, jau šogad?

Tas ir dziļāks jautājums. Tas nav izbeigt karu, tas ir salikt pareizos akcentus tam, kādā pasaulē gribam dzīvot. Krievija taču atļāvās pārkāpt starptautiskās tiesības, atļāvās iejaukties dažādu valstu politiskajos procesos, Krievija atļāvās publiski aizskart citas valstis, Krievija atļāvās finansēt dažādas radikālās grupas, provocēt iekšējos konfliktus, finansējot dažādas partijas. Krievija īstenoja politiskās slepkavības, varēja, izmantojot dažādas tehnoloģijas, provocēt migrantu krīzes Eiropā, un beigu beigās Krievija jutās tik varena savā visatļautībā, ka atļāvās tik milzīgu karu, iznīcinot tūkstošiem ciemu, pilsētu, jūs braucāt un to redzējāt. Un šeit ir jāpieliek punkts. Mums jāatgriež starptautiskās tiesības kā vienīgais veids, kā veidot dialogus starp valstīm. Mums vajag atgriezt Eiropai drošību, lai nav tā, ka kāda valsts var iedomāties ieiet citas valsts teritorijā. Neatkarīgi no iemesliem, kurus Krievija izmanto. Treškārt, mums jāmazina propagandas ietekme, kas visu laiku sadala cilvēkus. Krievijā taču vadās pēc principa – sašķel un valdi. Tā izdomā kaut kādus iekšējos konfliktus un, pamatojoties uz tiem, iejaucas iekšējās lietās. Tas viss ir jāizbeidz, un mēs to izbeigsim.

Jūs jau no sākuma zinājāt, kas ir Krievija, tāpat kā mēs. Jums tas nav pārsteigums par to, kā Krievija uzvedas. Tie ir cilvēki, kas ienīst demokrātiju un brīvību. Patlaban visas valstis runā, ka karam jābeidzas pēc Ukrainas nosacījumiem, ka teritorijas ir pilnībā jāatbrīvo, lai nesekotu vēl kāds kara posms. Treškārt, Krievijai ir jāzaudē nevis tāpēc, ka mēs labi vai slikti attiektos pret Krieviju. Krievijai ir jāzaudē, jo tā ignorē visus uzvedības noteikumus, ignorē starptautiskās tiesības, humānos likumus. Un nu jau par to runā publiski – Krievijai ir jāsēžas obligāti uz apsūdzēto sola. Un kara autoram Putinam personīgi ir jāatbild par šo genocīda karu, ko viņš ved Ukrainā.

Kara sākumā, es atceros, visi teica, ka tas nav iespējams. Bet tagad, pēc  desmitarpus kara mēnešiem, mēs runājam, un visi saka, – jā, tas ir variants, tas ir scenārijs, kuru var absolūti īstenot. Tagad saka, ka Krimu var atbrīvot ar militāriem līdzekļiem. Vai atceraties, kara sākumā vārdi ''Krima ar militāriem līdzekļiem'' izraisīja panikas reakciju daudzās valstīs.

Tagad saka, ka Krievija var militāri zaudēt. Bet kara sākumā teica, ka Krievija var sasniegt Berlīni trīs dienās un sagraut jebkuru valsti. Tagad mēs runājam par to, ka Putins sēdēs uz apsūdzēto sola, bet kara sākumā Putina vārds netika piesaukts vai tika izrunāts ar bailēm.

Izmaiņas kara psiholoģiskās uztveres retorikā, uzvedība, gatavība palīdzēt Ukrainai saka, ka mēs darām labu darbu un darām to līdz galam.

Paldies un novēlu jums laimīgu Jauno gadu!

Liels paldies! Es domāju, ka kopā ar tādiem draugiem kā jūs mums būs lielisks uzvaras gads. Mums jāiet līdz galam un jāpieliek punkts šai 21. gadsimta traģēdijai. Mēs to izdarīsim.