Krievija izvirzījusi NATO arī prasību par alianses spēku neizvietošanu pie Krievijas robežas.
“ASV mums vēlreiz apliecināja, ka tāda kultūra, kas bieži izpaudusies Krievijas starptautiskajos piedāvājumos slēgt kaut kādas vienošanās pāri citu sabiedroto galvām, nav iedomājama. ASV to nekad neatbalstīs. Un jebkuras sarunas ar Krieviju notiks, tikai balstoties uz sadarbību ar pārējiem sabiedrotajiem, šajā gadījumā ar Latviju, mūs pilnībā informējot un pilnībā arī prasot un ievērojot mūsu intereses un viedokli,” pastāstīja Pabriks.
Pabriks un Ostins pārrunāja ASV un Latvijas divpusējo sadarbību un saspringto situāciju pie Ukrainas robežas.
“Otrām kārtām, ASV izteica pateicību par mūsu sniegto atbalstu Ukrainai, un mēs tādā veidā arī turpināsim sniegt šo atbalstu Ukrainai,” pastāstīja ministrs.
“Un, treškārt, mēs arī pārrunājām iespējamo tālāko padziļināto sadarbību un ASV palīdzības lielāku sniegšanu tieši Latvijai un Baltijas valstu drošībai,” pastāstīja Pabriks.
Viņš piebilda, ka saruna ar ASV aizsardzības sekretāru notika pēc Latvijas ministra iniciatīvas.
Tāpat Pabriks drošības jautājumus Ukrainas kontekstā un Krievijas izvirzīto ultimātu NATO pārrunāja ar ASV kongresmeņiem, Pārstāvju palātas Baltijas atbalsta grupas līdzpriekšsēdētājiem – republikāni Donu Beikonu un demokrātu Rubensu Gajego.
Spriedzi, kas izveidojusies, Krievijai koncentrējot karaspēku pie Ukrainas, piektdien, 7. janvārī, apsprieda arī NATO ārlietu ministri. Sanāksmē, kas notika attālināti, apspriesti arī plašāki Eiropas drošības jautājumi.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pēc videokonferences teica, ka pastāv reāls jauna Krievijas iebrukuma Ukrainā risks. Viņš piebilda, ka Krievijas agresīvās darbības nopietni grauj drošības kārtību Eiropā.
Savukārt Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”) mikroblogošanas vietnē “Twitter” pauda, ka NATO ir gatava iesaistīties dialogā ar Krieviju, taču ne uz savu vērtību vai galveno principu rēķina. Rinkevičs piebilda, ka sanāksmē apliecināta NATO sabiedroto vienotība un ka galvenie elementi, lai cīnītos pret Krievijas agresīvo uzvedību, ir efektīva kolektīvā aizsardzība un atbalsts mūsu partneriem.
KONTEKSTS:
Krievijā uz pierobežas zonu ar Ukrainu nosūtītas vairākas militārās vienības, apgalvo rietumvalstu izlūkdienesti. Ukrainai arī esot pierādījumi par to, ka Krievija sākusi pielāgot komerciālās gaisa un dzelzceļa sistēmas militāriem mērķiem.
Tikmēr rietumvalstis vairākkārt brīdinājušas Maskavu nevairot reģionā esošo spriedzi.