Dāraijas priekšpilsēta bija viena no apdzīvotajām vietām, kurā sākās pirmie protesti pret Asada režīmu, kas vēlāk pārvērtās asiņainā pilsoņu karā. Līdz ar to Sīrijas armija priekšpilsētu aplenca jau teju no pirmajām bruņotā konflikta dienām. Mēnešiem un gadiem ritot un karadarbībai nebeidzoties, humānā situācija tajās kļuvusi arvien smagāka un civiliedzīvotāju upuru skits – arvien lielāks.
Asada režīms nemierniekiem ilgstoši pārmetis slēpšanos aiz civiliedzīvotāju mugurām un izmantojis nemiernieku nodibināto kontroli pār šīm teritorijām kā ieganstu plašām bombardēšanas kampaņām, kurās bojā gājuši tūkstošiem civiliedzīvotāju un sagrauta pilsētas infrastruktūra.
Tagad vismaz Dāraijas priekšpilsētā četrus gadus ilgā cīņa ir beigusies – nemierniekiem atvērts koridors, pa kuru atkāpties, bet civiliedzīvotājiem dota iespēja patverties valdības kontrolētās bēgļu nometnēs.
“Pateicoties rūpīgi realizētam militārajam plānam, mēs esam pilnībā aplenkuši kaujiniekus Dāraijā, un viņi kontrolē ne vairāk kā vienu kvadrātkilometru. Šī iemesla dēļ viņi ir lēmuši padoties, jo labi saprot savu likteni – vai nu viņi atkāpsies, vai arī tiks nogalināti,” paziņoja Sīrijas armijas virsnieks.
Dāraijas evakuācija sākta laikā, kad Ženēvā tiekas ASV valsts Sekretārs Džons Kerijs un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Abu valstu vadošie diplomāti vēlas panākt vienošanos par pagaidu pamieru Sīrijas lielākajā pilsētā Alepo, kur izveidojusies līdzīga situācija kā Dāraijā, taču daudz lielākā mērogā un ar vēl lielāku civiliedzīvotāju upuru skaitu.
Jaunākā informācija no Sīrijas cilvēktiesību organizācijas liecina, ka Sīrijas gaisa spēku veiktā kasešbumbu uzlidojumā nemiernieku kontrolētajām Alepo daļām nogalināti vismaz 11 bērni. Tiek uzsvērts, ka lielākā daļa no vienošanās par pamieru ir konceptuāli pieņemama abām karojošām pusēm, taču jutīgākais jautājums ir prasība pārtraukt Sīrijas gaisa spēku uzlidojumus, kuros vairākās Sīrijas daļās līdzdarbojas arī Krievijas gaisa spēki.
Dāraijas atgūšana tiek uzskatīta par nozīmīgu panākumu Sīrijas valdības spēkiem, taču Asada režīms joprojām nekontrolē pat trešdaļu valsts teritorijas, kas sadalīta starp nemiernieku armijām, kurdu spēkiem un tā saukto “Islāma valsti”, kas joprojām kontrolē plašas teritorijās arī Sīrijas kaimiņvalstī Irākā.
