Abas Dienvidkaukāza reģiona valstis divreiz iesaistījušās karā par Kalnu Karabahu. Līdz šim starptautiski koordinētās miera sarunas nav devušus būtiskus rezultātus.
Pašinjans valdības sēdē uzsvēra, ka miera līgumā "jābūt ietvertai tādai vienošanās loģikai un tādiem efektīviem pārbaužu un līdzsvara mehānismiem, kas izslēgtu jebkādu ilgtermiņa miera un stabilitātes pārkāpšanas scenāriju".
"Būtība ir tajā, lai parakstītais līgums nepieļautu situācijas, kas noved pie kara," uzsvēra Armēnijas premjers.
Vienlaikus viņš norādīja, ka līgumam jābūt pieņemamam arī Azerbaidžānai. Jāmin tas, ka iepriekš Azerbaidžānas Ārlietu ministrija noraidīja Armēnijas ieceri miera līguma projektā iekļaut punktu par starptautiska mehānisma izveidi, lai apspriestu Kalnu Karabahā dzīvojošo armēņu tiesību un drošības jautājumus, uzskatot to par iejaukšanos Azerbaidžānas iekšējās lietās.
KONTEKSTS:
Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu. Reģions starptautiski ir atzīts kā Azerbaidžānas sastāvdaļa, bet to galvenokārt apdzīvo etniskie armēņi.
2020. gada septembrī uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākās smagas kaujas, Azerbaidžānas armijai izdevās atkarot apmēram piekto daļu armēņu spēku iepriekš kontrolētās teritorijas. Karadarbībā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku.
Bruņotais konflikts ilga sešas nedēļas un beidzās 2020. gada novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.
