Nesen Armēnijā tika mainīta konstitūcija, kas samazināja prezidenta pilnvaras un palielināja valdības vadītāja lomu. Iepriekš Sargsjans ir apgalvojis, ka pēc otrā termiņa prezidenta krēslā viņš nepretendēs uz premjera amatu. Tomēr pēc vēlēšanām tieši Sargsjans kļuva par valdības vadītāju.
Tas ir saniknojis opozīciju, kas pieprasa premjera atkāpšanos.
Opozīcijas līderis Nikola Pašiņans šos protestus ir nosaucis par Velveta revolūciju, atsaucoties uz miermīlīgu pretošanās kustību 1989.gadā Čehoslovākijā, kas izbeidza komunistu valdīšanu.
Sargsjans un Pašiņans ir mēģinājuši uzsākt sarunas. Tomēr tās beidzās jau pēc pāris minūtēm. Tikšanās sākumā žurnālistu priekšā Pašiņans paziņoja, ka viņš ir gatavs apspriest tikai vienu jautājumu – Sargsjana atkāpšanos un varas nodošanas plānu. Premjers paziņoja, ka tās ir nevis sarunas, bet gan šantāža. Tad Sargsjans piecēlās un aizgāja prom, piebilstot, ka Pašiņanam nevajadzētu runāt tautas vārdā, jo atbalsts viņa politiskajam spēkam ir zem 10% no vēlētāju skaita.
Nomierināt sakarsušos prātus mēģināja arī jaunais Armēnijas prezidents Armens Sarkisjans. Viņš bija iznācis aprunāties ar dažiem no protestētājiem. Vēlāk prezidents mudināja piketētājus saglabāt mieru.
Tomēr daudziem Armēnijā ir apnikusi Sargsjana valdīšana un viņi baidās, ka bijušā prezidenta nonākšana premjera krēslā pēc būtības nodrošina viņam palikšanu pie varas uz mūžu.
Lai arī kopumā situācija Armēnijā pēdējos desmit gadus ir bijusi stabila, iedzīvotāju dzīves līmenis joprojām paliek visai zems. Tādēļ ne viens vien armēnis vēlas pārmaiņas un uzskata, ka Sargsjana palikšana pie varas tām traucēs. Savukārt citiem nav pa prātam pārlieku liela Armēnijas atkarība no Krievijas
Kā zināms, Armēnija pēdējā brīdī atteicās noslēgt asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību un tā vietā 2015.gadā pievienojas Krievijas veidotajai Eirāzijas Savienībai.
