2015. gada 5. septembrī Vācija atvēra savas robežas visiem sīriešiem, kuri meklēja patvērumu Eiropā. Tas notika pēc daudzajiem migrantu un patvēruma meklētāju nāves gadījumiem Vidusjūrā un viņu izmisīgajiem centieniem šķērsot Balkānus, lai nokļūtu Eiropas rietumos un ziemeļos.
Kopš tā brīža pieņēmās spēkā patvēruma meklētāju straume uz Vāciju. 2015. gadā Vācijā patvērumu lūdza gandrīz pusmiljons cilvēku, pārsvarā no Sīrijas, Ziemeļāfrikas, Irākas un Afganistānas. 2016. gadā Vācijā ieradās vēl 750 tūkstoši patvēruma meklētāji.
Merkeles politiskie sabiedrotie Vācijā un citur Eiropā aplaudēja kancleres rīcībai, tomēr netrūka arī šī lēmuma kritiķu.
Daudzi analītiķi uzskata, ka Merkeles “atvērto durvju” politika sekmēja pretimigrācijas noskaņojuma pieaugumu Vācijas sabiedrībā un ļāva galēji labējai partijai “Alternatīva Vācijai” kļūt par lielāko opozīcijas frakciju federālajā parlamentā.
Pie algota darba ir tikusi aptuveni puse no migrantiem, kuri valstī ieradās migrācijas krīzes laikā, lēš Vācijas Nodarbinātības izpētes institūts. Bet liels skaits imigrantu esot iesaistīti smagos noziegumos, apgalvo Federālā kriminālpolicija.
