Grieķijas-Turcijas robeža tūkstošiem imigrantu kļūst par vienīgo iespēju, kā izrauties no kara un nabadzības dzimtajā valstī un nonākt mierīgajā Eiropā. Kopš brīža, kad uz sauszemes robežas ar Turciju tika uzsākta aizsargsienas būvniecība, aizvien lielāks skaits imigrantu izvēlas šķērsot Vidusjūru. Parasti uz trauslajām plastikas laivām, pakļaujot briesmām savu un savu bērnu dzīvi.
Statistika baisa - pēdējo trīs gadu laikā vismaz 2900 cilvēku gājuši bojā Vidusjūrā, cenšoties sasniegt Eiropas krastus. Turklāt, kā liecina pēdējais "Amnesty International" ziņojums, tikšanās ar Grieķijas varas pārstāvjiem var kļūt par papildu risku.
"Amnesty International" pētnieks Giorgos Kosmopulos: Mēs redzam, ka Eiropas Savienība būvē tā saucamo Eiropas cietoksni. Savu robežu apsargāšanā Grieķija vadās pēc Briselē izstrādātajām politikas vadlīnijām. Tas nozīmē, ka bēgļiem un migrantiem ir tikpat kā neiespējami iekļūt caur Eiropas Savienības robežām likumīgi. Viņi izvēlas aizvien riskantākus ceļus un pakļauj savu dzīvi lielākam riskam. Kopš 2012.gada augusta ir apmēram cilvēki 200 miruši robežas tuvumā. Eiropai jārod līdzsvars, jo valstīm ir tiesības kontrolēt savas robežas, taču tas nedrīkst notikt, pārkāpjot cilvētiesības.
"Amnesty International" pētnieki nointervējuši 67 imigrantus. Viņi pastāstījuši par gadījumiem, kad vīri formastērpos ir apzināti bojājuši viņu laivas, atņēmuši pases, mobilos telefonus un naudu, situši, izmantojuši elektrošoku un pazemojuši. Katrs otrais ziņojis, ka viņu mēģinājuši izraidīt tā saucamajā izstumšanas operācijā - tā ir nelegāla darbība, kad vienu vai pat veselas iebraucēju grupas nekavējoties izved ārā no valsts, pat nepārbaudot dokumentus un neļaujot pieprasīt patvērumu. Pēc cilvēku stāstītā, likumsargi ar savu laivu vilkuši viņus līdz Turcijas jūras ūdeņiem un atstājuši jūras vidū. Lielākoties tie ir bēgļi no Sīrijas un Afganistānas, pārējie bijuši no Irānas un Mauritānijas.
Giorgos Kosmopulos: Tas, ko mēs redzam uz Griekijas robežas ir nepieņemami. Mēs sagaidām, ka grieķu varas iestādes nekavējoties pārtrauks šādu praksi, sāks kriminālvajāšanu pret vainīgajām personām. Mēs arī sagaidām, ka Eiropas Komisija, pamatojoties uz pierādījumiem, kurus mēs esam savākuši, iesūdzēs Grieķiju tiesā par Eiropas Savienības likumdošanas pamatprincipu pārkāpšanu.
Viena no nesenajām traģēdijām notikusi šī gada 20. janvārī, kad netālu no grieķu salas Farmakonisi nogrimusi laiva. Tajā bijuši 27 cilvēki, bojā gājuši 11, tostarp astoņi bērni. Izdzīvojušie pastāstījuši cilvēktiesību aktīvistiem, ka laiva grimusi brīdī, kad grieķu krasta apsardze lielā ātrumā vilkusi viņus līdz Turcijai, veicot straujus pagriezienus. Atbildīgās amatpersonas šādu informāciju neapstiprina, sakot vien, ka laiva apgāzās pati. Pašlaik notiek izmeklēšana. Cilvēktiesību aizstāvji pārmet varas iestādēm nevēlēšanos reāli izmeklēt lietas un saukt vainīgos pie atbildības. Līdz šim tikai viena amatpersona sodīta par imigranta personīgo lietu zādzību, taču desmitiem pārējo lietu nav guvušas virzību.
Giorgos Kosmopulos: Mēs redzam shēmu. Piemēram, uz jūras robežas. Kad krasta apsardzes darbinieki atrod viņus, tad paceļ uz savas laivas klaja, atņem visas personīgās lietas, tad liek atgriezties savās laivelēs un aizvelk viņus līdz Turcijas ūdeņiem. Šī shēma atkārtojas atkal un atkal. Mēs komunicējam ar Grieķijas varas pārstāvjiem. Taču problēma paliek. Līdz ar to mēs pieprasām pirmkārt - atzīt šādu faktu un sākt to risināt. Pagaidām amatpersonas vai nu noliedz, ka šāda uzvedība pastāv, vai arī saka, ka tas notiek dažreiz, bet ne sistemātiski un nekāda rīkojuma tā darīt nepastāv. Patiesībā mēs redzam pavisam citu ainu.
Par šiem pārkāpumiem "Amnesty International" aicina arī Eiropas robežas kontrolējošo aģentūru "Frontex" atsaukt savus pārstāvjus no Grieķijas, lai demonstrētu attieksmi pret šāda veida darbībām.
Grieķijas atbildīgo ministriju pārstāvji atteicās sniegt interviju Latvijas Radio šajā sakarā, arī rakstiska atbilde divu dienu laikā tā arī netika saņemta.
