Apritējis teju gads, kopš NATO saimei pievienojās Somija, nupat arī šo soli beidzot spērusi Zviedrija. Somi ilgi sacīja – viņu dalība aliansē nav pilnīga bez Zviedrijas.
"Somija ir ļoti priecīga par Zviedrijas uzņemšanu NATO. Praktiskā līmenī tas paver vairākas alternatīvas NATO, lai šeit izveidotu spēcīgu atturēšanas un aizsardzības stāju. No Somijas viedokļa, Zviedrijas dalība ir nepieciešama ģeogrāfiski. Un šeit, Somijā, valda noskaņojums, ka Somijas dalība aliansē beidzot ir pabeigta. Un, protams, ir jūtams atvieglojums, jo tā bija Somijas gatavība, Somijas iniciatīva, kas uzsāka arī Zviedrijas pievienošanās procesu," stāstīja Somijas Starptautisko attiecību institūta vadošais pētnieks Mati Pesu.
"Mums jāsaprot, ka Krievijas agresīvā uzvedība un ietekmes centieni šobrīd vairāk vai mazāk ir nemainīgs drošības vides elements, un mums ir jābūt gataviem un modriem," viņš piebilda.
Un gatavība aizstāvēties ziemeļvalstij tiešām ir svarīga. Ja Somijai uzbruktu, 79% iedzīvotāju valsti gatavi aizstāvēt, rokās ņemot ieročus. Pat, ja nebūtu skaidrs, kādas ir viņu izredzes. Šie dati ievākti pagājušā gada rudenī. Bet iepriekš – 2022. gadā, kad Krievija uzsāka pilna mēroga karu Ukrainā, šādu apņēmību pauda 83 procenti aptaujāto.
Pārliecinoši lielākā daļa somu arī gatavi aizstāvēt ne tikai dzimteni, bet arī citas NATO valstis. Kaut arī to paredz arī NATO 5. pants.
Ministrijas aptaujā apgalvojumam, ka Somijai jābūt gatavai aizstāvēt citu NATO valsti, ja tā kļūtu par bruņotas agresijas upuri, pilnībā piekrita 65% aptaujāto, 26% piekrita daļēji, 2% nebija viedokļa un 6% atbildēja, ka nepiekrīt daļēji vai pilnībā.
Šeit aptaujāti gan vīrieši, gan sievietes dažādās vecuma grupās, un ne visi no viņiem dienējuši.
"Es domāju, ka tas ir saistīts ar mūsu vēsturi. Mēs vienmēr esam uzturējuši savu valsts aizsardzības sistēmu. Un cilvēkiem joprojām ir spēcīga griba aizstāvēt – ne tikai savu valsti, bet arī savas ģimenes un somu dzīvesveidu. Es domāju, ka tas ir iemesls," vērtēja pulkvežleitnante un bataljona komandiere Annuka Īlivara.
Somijas aizsardzības spēki balstīti nevis uz profesionālo dienestu, kā mēdz būt citviet, bet tieši uz obligāto dienestu – militāro vai civilo. Sievietēm tas nav obligāti, bet vīriešiem jāizvēlas viens vai otrs dienesta veids.
Pulkvežleitnante Annuka Īlivara ir pirmā Somijas bruņotajos spēkos dienošā sieviete, kura kļuvusi par bataljona komandieri.
"Iesaukuma dienesta ilgums ir 24 nedēļas. Tas sadalīts 4 līdz 6 nedēļu periodos. Pirmkārt, viņi iegūst pamatapmācību, pēc tam viņiem būs nozaru apmācība un speciālā apmācība, tad vienības apmācība. Un dienesta beigās viņi spēj darboties vienībā atkarībā no savas specialitātes," sacīja Īlivara. "Šeit redzat Jēgera vadu, viņi ir apmācīti karadarbībai pilsētvidē."
Mirkli vēlāk redzam vienību darbojamies arī praktiski. Īpaši izbūvētās telpās viņi izspēlē vingrinājumu – kā no ienaidnieka attīrīt un ieņemt māju, tādējādi simulējot apstākļus pilsētvidē. Pa vienai un rūpīgi pārbauda katru telpu, vai tur neslēpjas pretinieks.
Un kādam vienmēr jāpaliek gaitenī – tieši tā galā slēpjas lielākās briesmas un aci nedrīkst nolaist ne uz sekundi. Lai instruktori varētu sekot līdzi vingrinājuma gaitai un novērtēt, cik labi tas izdevies, izveidota speciāla otrā stāva platforma.
Nikanderam ir 19 gadu un viņš stāsta – šī ir unikāla pieredze un visi ir ļoti atbalstoši.
Nikanders: Es gaidīju, ka būs daudz grūtāk. Nu, ir tiešām grūti, bet var tikt galā, jo vakaros ir brīvais laiks un var atpūsties. Noteikti gaidīju, ka būs daudz grūtāk, mani vecāki man bija stāstījuši, kā tas bija agrāk.
Paula: Kādēļ izvēlējies militāro, nevis civilo dienestu?
Nikanders: Jo vēlos aizstāvēt savu valsti.
"Līdz šim lielākais izaicinājums, iespējams, bija nakts pārgājiens. Tas bija lielākais izaicinājums. Vai nedēļa mežā," viņš arī piebilda.
Tikmēr Fonteons - puisis, kurš arī šobrīd pilda militāro dienestu atzina, ka pagaidām viņam sokas diezgan jautri:
"Tajā pašā laikā tas, protams, arī grūti. Tā ir ikdienas pamatapmācība, konsekventi labs sniegums. Tas ir viss, par ko mēs domājam. Tāda šeit ir mentalitāte. (..) Lielākajai daļai manu draugu, kurus zinu, viņiem patīk būt armijā un piedzīvot visas šīs armijas lietas."
Bet Luka ir no Spānijas. Pārceļoties uz Somiju, viņš izlēma, ka labprāt apgūtu militārās prasmes. Un jaunietis atzina, ka šo to jau iemācījies un ne viss ir viegli.
"Es teiktu, disciplīna. Piemēram, man tas bija grūti. Es ierados šeit izaicinājuma dēļ. Un domāju, ka tas man patiešām palīdzēja saprast, ko es dzīvē vēlos, patiešām koncentrēties uz sevi un saprast, kas ir svarīgi," viņš teica.
Pāris lietas no mājām gan pietrūkstot:
"Laikapstākļi, saule... Tagad tur ir kādi 25 grādi, ar sauli, te ir mazliet par aukstu. Man tā pietrūkst, bet, manuprāt, arī šeit diezgan labi."
Somija arī lepojas, ka iesaukums ir ekonomiski izdevīgs veids, kā veidot lielu un spējīgu aizsardzības spēku rezervi.
Turklāt iesaukums Eiropā atgriežas – to atsākusi Latvija, iepriekš arī Lietuva un Zviedrija. Igaunija, Somija un Norvēģija nav pārtraukušas obligāto militāro dienestu kopš Aukstā kara, savukārt Dānija pagājušajā mēnesī ierosināja to attiecināt ne tikai uz vīriešiem, bet arī uz sievietēm.
