Aptaujā piedalījās kopā 1000 iedzīvotāji. Vērtējot Ukrainas ekonomisko situāciju, 73% respondentu norādījuši, ka pēdējā pusgada laikā tā ir pasliktinājusies. 13% apgalvoja, ka izmaiņu nav, bet 9% norādīja, ka situācija ir uzlabojusies. 

Respondenti kopumā situāciju ekonomikā vērtēja nedaudz labāk nekā iepriekšējās aptaujās, tomēr pieauga negatīvi vērtējumi par nākotni. Runājot par valsts ekonomiku nākotnē, 29% aptaujāto sagaidīja uzlabojumus, 26% domāja, ka nekas nemainīsies, bet 32% sagaidīja, ka tā pasliktināsies. 

Vislabāk savu ekonomisko situāciju vērtēja valsts rietumu un centrālajā daļā dzīvojošie cilvēki, gados jauni respondenti un strādājošie, īpaši tie, kas atraduši jaunu darbu. 

Aptauja arī liecina, ka 44% respondentu joprojām strādā tajā pašā vietā, kur pirms plaša mēroga iebrukuma, bet ceturtā daļa respondentu joprojām ir bez darba.

Savukārt Ekonomiskās stratēģijas centra pētījumā veiktās Ukrainas bēgļu aptaujas liecina, ka šā gada pirmajā pusē ukraiņu bēgļu skaits ārvalstīs palielinājies par 300–500 tūkstošiem cilvēku. Jaunu bēgļu vilni izraisīja uzbrukumi Ukrainas energosistēmai, pastiprinātie raķešu uzbrukumi maijā, kā arī Kahovkas hidroelektrostacijas dambja uzspridzināšana. Lielākā daļa bēgļu ir sievietes un bērni, taču pieaudzis arī vīriešu skaits. 

Tikmēr Ukrainā turpinās cīņa ar korupciju. 

Vairāku ukraiņu domnīcu kopīgi veiktā sabiedriskās domas aptaujā 78% respondentu pauduši pārliecību, ka prezidents Volodimirs Zelenskis ir tieši atbildīgs par korupciju valdībā un armijā. 

Tas gan nenozīmējot, ka pats Zelenskis ir korumpēts. Tikmēr nedaudz vairāk nekā puse respondentu uzskata, ka palīdzībai Ukrainai jābūt saistītai ar korupcijas apkarošanas efektivitāti Ukrainā.