Pēc viņa teiktā, vismaz 38 no 86 valstīm, kurās darbojas WFP, jau ir samazināta vai drīzumā plānots samazināt palīdzību, tostarp Afganistānā, Sīrijā, Jemenā un Rietumāfrikā.
Viņš sacīja, ka WFP nepieciešami 20 miljardi dolāru, lai sniegtu palīdzību visiem, kam tā nepieciešama, bet tās mērķis ir 10 līdz 14 miljardi dolāru, ko aģentūra ir saņēmusi pēdējos gados.
"Mēs joprojām tiecamies sasniegt šo mērķi, bet šogad esam tikuši tikai pie aptuveni puses no tā, aptuveni pie pieciem miljardiem dolāru," teica Skau.
Viņš sacīja, ka 2021. un 2022. gadā humānās palīdzības vajadzības pieauga Covid-19 pandēmijas un kara Ukrainā un tā globālo seku dēļ. "Šīs vajadzības turpina pieaugt, šie faktori joprojām pastāv," norādīja Skau. "Bet finansējums izsīkst. 2024. gads būs vēl smagāks."
"Lielākā pārtikas un uztura krīze vēsturē joprojām turpinās," teica Skau. "Šogad 345 miljoniem cilvēku joprojām akūti trūkst pārtikas, bet simtiem miljonu cilvēku draud vēl lielāks bads."
Skau sacīja, ka konflikti un nedrošība joprojām ir galvenie akūtā bada cēloņi visā pasaulē, kā arī klimata pārmaiņas, nerimstošās katastrofas, pastāvīgā pārtikas cenu inflācija un pieaugošais parādsaistību slogs - un tas viss pasaules ekonomikas palēnināšanās laikā.
