Baidena sarkanās līnijas
ASV prezidents Džo Baidens pagājušonedēļ nāca klajā ar uzrunu, kurā izskanēja virkne svarīgu vēstījumu, atgādinājumu un arī jaunu atziņu.
"Runa bija ārkārtīgi nozīmīga. Šāda veida ārpolitikas runu prezidents Baidens nebija līdz šim teicis. Daudzi Vašingtonā to gaidīja, jo, lai motivētu atbalstu [Ukrainai] no Amerikas tautas, no ekstrēmākiem republikāņiem, Baidenam ir jāizskaidro, kāpēc tas ir svarīgi. Šāda runa tika plānota jau pirms "Hamās" uzbrukuma Izraēlā, tāpēc tā pārsvarā bija par Ukrainu," norādīja Bērziņa.
Lai Ukraina varētu turpināt cīnīties vēl vismaz gadu, no ASV tai nepieciešama 61,6 miljardu dolāru liela palīdzība. Ņemot vērā sarežģītos procesus ASV iekšpolitikā, vislabākais variants ir šo summu piešķirt uzreiz ar vienu lēmumu, nevis sadalīt vairākās daļās, par kuru piešķiršanu katru reizi jādiskutē no jauna.
Ekspertes Kristīnes Bērziņas rubrika raidierakstā "Drošinātājs"
Drošības politikas eksperte, Māršala fonda pētniece Vašingtonā Kristīne Bērziņa Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" ik nedēļu saistībā ar karu Ukrainā izcels gan svarīgākos nedēļas notikumus pasaules un Latvijas kontekstā, gan to, kas varbūt informācijas gūzmā paslīdējis garām, kā arī sniegs komentāru, kāpēc tie ir svarīgi un kādu ietekmi varētu izraisīt.
"Acīmredzot prezidentam Baidenam Ukraina ir liela prioritāte. Tas ir pirmkārt.
Otrkārt, ir skaidras sarkanās līnijas, no kā prezidents Baidens baidās, ko viņš negrib. Runa ir par bailēm no eskalācijas.
Viņa īstās bailes un īstā rūpe tika parādīta runā, kurā viņš uzsvēra to, ka Amerikas karavīri nav cīnījušies un necīnīsies Ukrainā, ka Ukrainas vērtība ir tā, ka tā novājina Krieviju, neizmantojot ASV karavīrus. Lielākā sāpe Baidenam būtu iesaistīt ASV karavīrus karā Ukrainā," atzina Bērziņa.
Līdz ar to ir skeptiski jāraugās uz Ukrainas izredzēm nākamajā vasarā uzsākt iestāšanās procesu NATO, jo tas nozīmētu, ka tiktu pavērts ceļš NATO karavīru līdzdalībai karadarbībā Ukrainā.
"Vēl runā bija svarīgi tas, ka tika saistīta Ukrainas kara situācija ar "Hamās" uzbrukumiem Izraēlā, kas šajā gadījumā ir tādi morāli jautājumi pret autoritārismu, pret uzbrucējiem, par cilvēkiem pašiem. Tas bija tāds morālais uzaicinājums Amerikas tautai atbalstīt citus pasaulē, kuriem iet slikti. Tas, man liekas, bija svarīgi," vērtēja Bērziņa.
Tāpat Baidens pamanījies savā runā iekļaut arī pārsteiguma elementu, pieminot Poliju un Baltijas valstis ar domu, ka šīs valstis varētu būt nākamās, ja Ukrainai neizdosies uzvarēt.
"Tas ir liels pārsteigums, kas varbūt daudziem lika noraustīties, bet tāda ir tā doma, ka tas, kas notiks Ukrainā, noteiks to, kas notiks tālāk visā Eiropā. Mūsu reģions un Polija ir tās pierobežas vietas, kur varētu būt grūtāk. Acīmredzot prezidents Baidens redz to saikni starp Ukrainas drošību un Baltijas drošību, ka ir jābūt veiksmīgiem abās vietās.
Mums tiek pievērsta uzmanība un bažas par nākotni, bet tā ir arī pozitīva ziņa, ka ir rūpes, ka ir aizrādījums Krievijai, ka Baltiju apdraudēt nevar," pauda Bērziņa.
Viņasprāt, Baidens, pieminot Baltijas valstis un Poliju savā uzrunā, devis ziņu Krievijai, ka Baltais nams redz Kremļa radītos draudus.
Ungārija seko Turcijas piemēram
Kamēr Turcijas prezidents Radžeps Tajips Erdogans nodevis parlamentam parakstītus dokumentus par Zviedrijas pievienošanos NATO, Ungārijas amatpersonas turpina radīt bažas, tiekoties ar Krieviju Vladimira Putina personā un bloķējot Eiropas Savienības palīdzību Ukrainai.
"Ungārija iepriekš netaisījās būt pēdējā valsts, kas bloķētu Zviedrijas dalību [NATO], bet Ungārija cenšas iegūt sev visu iespējamo. Šobrīd Orbāna valdība ir pēdējais parlaments, kas nav izskatījis Zviedrijas dalības jautājumu. Manuprāt, šis nav jautājums par principiem, atļaut dalību vai ne, bet drīzāk [Ungārijas vēlme] paņemt piemēru no Turcijas un censties izspiest kaut ko sev," vērtēja Bērziņa.
Drošības politikas eksperte gan atzina, ka šobrīd viņai nav skaidrs, ko tieši Ungārija šādā ceļā cer panākt, taču, visticamāk, tieši tāpēc tiek bremzēta Zviedrijas iestāšanās NATO, nevis tāpēc, ka Ungārija būtu principā pret.
"Ilgtermiņā stratēģiskā līmenī nedomāju, ka Ungārija tik ilgi vai pamatīgi nobloķēs Zviedriju, ka tas kaut kā ietekmēs NATO drošību vai kaut ko būtisku. Drīzāk šī ir tāda mazāka politiskā spēlīte," norādīja Bērziņa.
Drošība zem ūdens
Pēdējo nedēļu laikā atkārtoti saņemtas ziņas par to, ka Baltijas jūrā bojāts gāzesvads "Balticconnector" un sakaru kabeļi, kas savieno Igauniju un Somiju un Igauniju un Zviedriju.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs paudis stingru nostāju – ja bojājumu izmeklēšanā tiktu pierādīta Krievijas atbildība, Baltijas jūra jāslēdz kuģošanai. Tikmēr Igaunijas sabiedriskā medija aptaujātie eksperti nosaukuši to par grūti realizējamu ideju, par kuru varētu runāt tikai karastāvokļa gadījumā.
Somijas izmeklētāju veiktā sākotnējā izmeklēšana gan liecina, ka gāzesvads, visticamāk, sabojāts ar ķīniešu kravas kuģa enkuru. Izmeklētāji vēl pētīs, vai tas bijis negadījums, vai arī darīts tīšām.
"Skaidrs, ka Latvijai un citām dalībvalstīm ir bažas par jūras infrastruktūras drošību. Ja tiktu atklāts, ka tas ir bijis ļaunprātīgs uzbrukums infrastruktūrai, sekas varētu būt īpaši nopietnas. NATO valstīm būtu jālemj kopā par šo situāciju, kāda būtu piemērotākā reakcija un sekas," norādīja Bērziņa.
Ja tiešām tiek pierādīts, ka noticis ļaunprātīgs uzbrukums NATO valstu infrastruktūrai, sekām jābūt nopietnām – kā brīdinājumam, ka šādas situācijas atkārtoties nedrīkst.
"Visas mūsu [Baltijas] valstis ar kaimiņvalstīm un pārējo pasauli ir saistītas ar zemūdens infrastruktūru. Ja to uztver viegli, ja to uztver kā mazsvarīgu, tas principā uzaicina uz tālākiem uzbrukumiem jebkur. Piemēram, starp Eiropu un Ameriku ir liela infrastruktūras daļa, kas burtiski savieno pasauli," skaidroja Bērziņa.
Izmeklējot šos notikumus, nedrīkst aizmirst par Ķīnas lomu. Ap Ķīnu ir vairāki jūras šaurumi, kuros ir zemjūras infrastruktūra, kas jāsargā.
Gan Krievijai, gan Ķīnai jāsaņem skaidrs signāls, ka ļaunprātīgi uzbrukumi zemūdens infrastruktūrai nav pieļaujami.
"Vai tad ļaunprātīgs, mērķtiecīgs uzbrukums pret NATO valstu infrastruktūru nav sava veida eskalācija? Protams, mēs notikušo vēl izmeklējam un ir jāsaprot, kas un kā, bet šis gadījums ir būtisks un rāda piemēru visu NATO valstu tālākai rīcībai attiecībā uz savu infrastruktūru un drošību," pauda Bērziņa.
