"Šajā ģeopolitiskajā situācijā es gribu skaidri pateikt, ka Latvijas nostāja dažādos Eiropas Savienības politikas jautājumos nemainīsies. Mana valdība turpinās skaidru proeiropeisku pieeju," sacīja Siliņa.

Siliņa arī uzsvēra, ka viņas vadītā valdība turpinās mudināt Eiropas Savienību atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik vien tas būs nepieciešams. 

Migrācija – viens no būtiskākajiem izaicinājumiem gan Latvijā, gan citur Eiropā

EK prezidente fon der Leiena izcēla migrāciju kā vienu no būtiskākajiem izaicinājumiem gan Latvijai, gan citām valstīm.

"Eiropa turpina būt pilnīgi solidāra ar jums [Latvijā], jo mēs esam redzējuši, kā Baltkrievija ciniski un necilvēcīgi izmanto migrantus saviem mērķiem. Aizvadītajos gados mēs esam piesaistījuši "Frontex" personālu un mobilizējuši 63 miljonus eiro lielu papildu finansējumu robežapsardzei. Mēs turpinām uzmanīgi vērot situāciju uz robežas. Šādi hibrīduzbrukumi pret mūsu dalībvalstīm ir vēl viens iemesls, kādēļ mums būtu nepieciešama ātra politiska vienošanās par diviem priekšlikumiem. Pirmais ir Migrācijas un patvēruma pakts. Ir svarīgi, lai Eiropas Savienībā būtu kopīgi noteikumi. Otrais ir mūsu daudzgadu budžeta pārskats, kur ir piedāvāts iekļaut papildu līdzekļus migrācijai," norādīja EK prezidente. 

Fon der Leiena arī atzinīgi novērtēja Latvijas līdzšinējo palīdzību Ukrainai un izteica cerību, ka mūsu valdība atbalstīs arī 50 miljardu eiro piešķiršanu no Eiropas Savienības budžeta turpmākajam Ukrainas atbalstam.

"Latvija ir atbalstījusi mūsu vairākkārtējās sankcijas pret Krieviju un mūsu dažādas finanšu palīdzības pakotnes Ukrainai. Latvija no paša sākuma ir ļoti spēcīgi par to iestājusies, un mēs par to esam ļoti pateicīgi. Eiropas finanšu atbalsts turpina būt vitāli svarīgs šai valstij, kas tik drosmīgi cīnās par savu nākotni un brīvību. Tieši tādēļ Eiropas Komisija ir rosinājusi izveidot jaunu Ukrainas mehānismu, kas iekļauts mūsu priekšlikumā par Eiropas Savienības budžeta pārskatu," klāstīja EK prezidente.

Savukārt ar Eiropadomes prezidentu Šarlu Mišelu Siliņa, visticamāk, iepazīsies vēlāk – oktobra sākumā Granadā ir neformālā Eiropadome un Eiropas Politiskās kopienas tikšanās, kur uzmanības centrā būs gan Eiropas Savienība paplašināšanās, gan arī Armēnijas un Azerbaidžānas konflikts.  

Siliņa: Ukrainas pievienošanās Eiropas Savienībai neapdraud Latvijas zemniekus

Savukārt saistībā ar Polijas zemnieku pausto satraukumu, ka Ukrainas importa dēļ ir ievērojami samazinājusies graudu cena, nokrītot zem pašizmaksas, kādēļ daudzi Polijā uzskata, ka Ukrainas pievienošanās blokam būtu iespējama tikai ar būtiskām atrunām, Siliņa pauda, ka, viņasprāt, Ukrainas iespējamā iestāšanās Eiropas Savienībā nevarētu būtiski apdraudēt Latvijas zemnieku pozīcijas.

Siliņa uzskata, ka šobrīd lielāks uzsvars būtu jāliek uz jauniem eksporta ceļiem mūsu lauksaimniecības produkcijai: "Es domāju, ka mums ir ļoti svarīgi, ka mēs turpinām darbu pie [dzelzceļa projekta] "Rail Baltica", un mums ir svarīgs šis savienojums ar Eiropu, kas mūsu zemniekiem būtu būtisks eksporta iespēju pieaugums. Izmantot šo dzelzceļu [būtu iespējams] gan pasažieru, gan kravas pārvadājumos. Skaidrs, ka vienmēr mēs vēlamies iestāties par nacionālām vērtībām un ekonomiku un aizstāvēt savu biznesu. Bet, mūsuprāt, šobrīd nav pamatotu bažu, ka Ukrainas iestāšanās Eiropas Savienībā varētu mūsu zemniekiem nodarīt būtisku kaitējumu."

Stoltenbergs uzteic Latvijas atbalstu Ukrainai

Trešdien Siliņa tikās arī ar NATO ģenerālsekretāru Stoltenbergu. Siliņa pateicās par atbalstu Kanādai, kas vada NATO kaujas grupu Latvijā, un Dānijai par kaujas bataljona dislocēšanu Latvijā un apsolīja turpināt Latvijas aizsardzības budžeta palielienāšanu līdz 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 2027. gadam. 

Siliņa arī pauda – Ukrainai pēc uzvaras jākļūst par NATO dalībvalsti.

Stoltenbergs pēc tikšanās ar Siliņu sacīja: "NATO ir gatavs aizsargāt katru sabiedroto teritorijas centimetru. Un es zinu, ka Latvija turpinās pildīt savu daļu mūsu kopējai drošībai un Ukrainas drošībai."

NATO ģenerālsekretārs arī uzteica Latvijas ievērojamo atbalstu Ukrainai un mudināja to turpināt.

"Ukraina turpina pretuzbrukumu ar stabilu progresu. Atsevišķos rajonos Ukrainas spēkiem ir izdevies izlauzties cauri Krievijas aizsardzībai. Bet mēs neredzam nekādas pazīmes, ka [Vladimira] Putina mērķi būtu mainījušies.

Līdz ar to labākais veids, kā sasniegt ilgtermiņa mieru, ir palielināt mūsu atbalstu Ukrainai. Tādēļ esmu priecīgs par būtiskiem ieguldījumiem, ko veic mūsu sabiedrotie, tostarp par pirmajiem ASV kaujas tankiem, kas ir nogādāti Ukrainā," atzīmēja Stoltenbergs.

Pēc tikšanās ar Stoltenbergu Siliņa sacīja: "Es arī informēju, ka mēs tikko budžetā esam vienojušies, ka mūsu prioritātes paliek nemainīgas un 2,25% no IKP ir daudz. Viņš arī pajokoja, kā mēs to darām un ka citām valstīm tas neizdodas. Manuprāt, mēs atradām ļoti labu kopīgu valodu šajos jautājumos, un es redzu, ka gan fon der Leienas kundze, gan Stoltenberga kungs būs labs sabiedrotais arī man turpmākajā darba laikā."