"Ir acīmredzami, ka viņi jau nodarbojas ar alternatīviem maršrutiem, jo ir sākuši ieklausīties [Ukrainas Aizsardzības ministrijas] Galvenās izlūkošanas pārvaldes un tās vadītāja paziņojumos par to, ka ir lieka konstrukcija, kas acīmredzot tiks likvidēta," sacīja Humeņuka.

"Tā kā šajā gadījumā šāda ceļa parādīšanās acīmredzot ir iecerēta kā alternatīva," norādīja amatpersona.

"Ja tas tiks šādā veidā izbūvēts un nodots ekspluatācijā, tad ir ļoti ticams, ka tieši šādā veidā ienaidnieks plāno nodrošināt pastiprinājumu un ieroču, munīcijas un personālsastāva piegādes," skaidroja Humeņuka.

Atbildot uz jautājumu, kā Ukraina spēs pretdarboties šiem plāniem, Humeņuka sacīja: "Mēs vairākkārt esam teikuši, ka šajā karā ļoti liela nozīme ir tālas darbības ieročiem. Kāpēc? Jo tie spēj izjaukt šādus ienaidnieka tālos plānus."

Pērn novembrī Krievija paziņoja, ka sāk būvēt dzelzceļu no Rostovas caur Mariupoli un Berdjansku uz Krimu.

Šobrīd šajā virzienā jau ir viena dzelzceļa līnija, bet tā atrodas zonā, ko var sasniegt Ukrainas Aizsardzības spēku ieroči.

Krimas tiltu atklāja 2018. gadā, un tas ir apmēram 19 kilometrus garš automobiļu un dzelzceļa satiksmes pārvads, kas savieno Krievijai piederošo Tamaņas pussalu ar Kerčas pussalu Ukrainā.

Šī tilta sabojāšana būtu liels trieciens Krievijai, jo tas ir stratēģiski svarīgs Krievijas karaspēka apgādei. Ja pa to nevar nodrošināt automašīnu un vilcienu satiksmi, tad vienīgais ceļš, pa kuru var veikt karaspēka apgādi okupētajās teritorijās Hersonas apgabalā un Krimā, ir automaģistrāle, kas stiepjas gar Azovas jūras piekrasti.

Krimas tilts sprādzienus piedzīvojis divreiz. Pirmoreiz 2022. gada 8. oktobrī, kad uz tā eksplodēja ar sprāgstvielām piekrauta kravas automašīna. Otrreiz tas noticis pērnā gada jūlijā, kad Ukrainas bruņoto spēku sarīkotā operācijā to apšaudījuši militārie droni. 

KONTEKSTS:

Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu 2014. gadā. Tas notika pēc starptautiski neatzīta referenduma.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins sākotnēji noliedza Krievijas armijas klātbūtni Ukrainā pirms šī referenduma, taču vēlāk atzina, ka aiz Krimas "pašaizsardzības vienību" muguras stāvējuši Krievijas karavīri.

Ukraina un starptautiskā sabiedrība joprojām uzskata Krimu par neatņemamu Ukrainas sastāvdaļu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis solījis, ka okupanti agri vai vēlu tiks padzīti no Krimas.