Solis miera virzienā – palestīniešu pašpārvaldes premjers atkāpjas no amata

Palestīniešu pašpārvaldes premjerministrs Mohammads Štajehs pirmdien atkāpies no amata. Štajehs skaidroja, ka viņu demisionēt pamudinājuši nesenie notikumi reģionā, tostarp karš Gazas joslā.

Telekanāls "Watan TV" ziņoja, ka palestīniešu pašpārvaldes prezidents Mahmuds Abass pieprasījis Štajeha atkāpšanos pēc reģiona arābu valstu un ASV spiediena.

Premjera demisija tiek uzlūkota kā solis miera virzienā, reformējot palestīniešu pašpārvaldi, lai tā varētu pārvaldīt Gazas joslu pēc kara beigām. Tomēr Štajeha aiziešana no premjera posteņa vairāk ir simbolisks solis, jo līdz mieram vēl tāls ceļš ejams.

Štajehs, kurš tiek uzskatīts par tuvu Abasa sabiedroto, atradies premjerministra amatā kopš 2005. gada un turpinās vadīt pagaidu valdību.

Jaunās valdības izveidošana var ilgt vairākas nedēļas vai pat mēnešus un būs atkarīga no situācijas Gazas joslā.

Palestīniešu pašpārvalde Abasa vadībā pārvalda daļu no Izraēlas okupētā Rietumkrasta. Nozīmīgākā frakcija pašpārvaldē ir "Fatah", ko arī vada Abass.

Savienotās Valstis ir iecerējušas, ka Gazas joslu pēc kara beigām pārvaldīs līdz pamatiem reformētā palestīniešu pašpārvalde, taču pret to iebilst Izraēla.

Palestīniešu pašpārvalde varētu arī izveidot tehnokrātu valdību, kurā būtu ministri bez partejiskās piederības.

KONTEKSTS:

2023. gada 7. oktobrī "Hamās" sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot ap 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas. Vēl aptuveni 250 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.

Izraēla izsludināja valstī karastāvokli un sāka plašus gaisa un artilērijas triecienus pret "Hamās" objektiem šī grupējuma pārvaldītajā Gazas joslā. Kaujās iesaistīti arī sauszemes spēki. Vairākas nedēļas Izraēla arī īstenoja Gazas joslas pilnīgu blokādi, atslēdzot teritorijai elektrības un ūdens padevi, kā arī ierobežojot humānās palīdzības piegādes.

Kopš oktobra sākuma Gazas joslā iekšēji pārvietoti līdz pat 1,9 miljoniem cilvēku. Liela daļa devušies uz teritorijas dienvidiem, daudzi meklē patvērumu slimnīcās. Konflikta laikā nogalināti arī vismaz 100 ANO darbinieki, kā arī aptuveni 50 žurnālisti.

Kopš 2023. gada oktobra sākuma Gazas joslā karadarbības dēļ bojā gājuši vairāk nekā 25 tūkstoši tās iedzīvotāju, apgalvo "Hamās" pārvaldītā Veselības ministrija.

Izraēlas intensīvajos uzlidojumos bojātas plašas apdzīvotas teritorijas Gazā – aptuveni puse ēku, tostarp skolas un medicīnas iestādes, zem kurām atradušies "Hamās" teroristu izveidotie tuneļi un komandcentri.

Telaviva apgalvo, ka cīņas Gazas joslā turpināsies, līdz teroristu grupējums "Hamās" tiks pilnībā iznīcināts, un vaino "Hamās" par slēpšanos aiz civiliedzīvotāju un civilās infrastruktūras vairoga. 

Tikmēr starptautiskā sabiedrība vairākkārt aicinājusi Izraēlu maksimāli izvairīties no civiliedzīvotāju upuriem un Gazas joslā ieviest humānās pauzes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti