Otrdien Zviedrijas uzņemšanu NATO ar lielu balsu vairākumu atbalstīja Turcijas parlaments, bet ceturtdien, 25. janvārī, dokumentu parakstīja prezidents Redžeps Tajips Erdogans.
Likums šobrīd jau publicēts oficiālajā laikrakstā un līdz ar to ir stājies spēkā.
Turcija bija lielākā pretiniece Zviedrijas dalībai blokā un vainoja Stokholmu par pārāk iecietīgu attieksmi pret personām un grupām, kuras Ankara uzskata par draudiem tās drošībai.
Tomēr galīgais lēmums tagad atkarīgs no Ungārijas, kura nebija izvirzījusi oficiālas pretenzijas. Tās premjers Viktors Orbāns uzaicināja Zviedrijas kolēģi Ulfu Kristersonu apspriest problēmu, un pēc neilgas pauzes Stokholma paziņoja, ka priekšlikums pieņemts. Kristersons informēja, ka viņš ar nepacietību gaida iespēju apspriest šo jautājumu Budapeštā abiem līderiem izdevīgā laikā.
"Mums būs iespēja tikties arī svarīgajā Eiropas Savienības Padomes sanāksmē Briselē 1. februārī," viņš piebilda.
KONTEKSTS:
Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās NATO. Taču Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, un abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū strauji pieauga atbalsts dalībai NATO. 2022. gada 18. maijā gan Somija, gan Zviedrija iesniedza pieteikumus dalībai NATO.
Somija oficiāli kļuva par NATO dalībvalsti, bet Zviedrijas pieteikumu vēl nebija apstiprinājušas Turcija un Ungārija. Turcijas prezidents Erdogans iepriekš bloķēja Zviedrijas uzņemšanu, pārmetot Stokholmai patvēruma došanu personām, ko Ankara uzskata par teroristiem, īpaši kurdu separātistu bruņotā grupējuma "Kurdistānas Strādnieku partija" kaujiniekiem.
2023. gada vasarā NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pavēstīja, ka Erdogans piekritis atbalstīt Zviedrijas pieteikumu dalībai NATO un nosūtīt to ratifikācijai Turcijas parlamentā.
