Vācijas iekšlietu ministre informēja, ka valdībai attiecīgais likumprojektu kopums būtu jāapstiprina jau šonedēļ. Tas paplašinās tiesības veikt un paātrināt deportācijas, jo ikvienam, kuram nav tiesību dzīvot Vācijā, tā ir jāpamet, norādīja Fēzere.
Ātrāk esot izraidāmi noziedznieki un personas, kas rada draudus valsts drošībai. Turpināšoties arī intensīvas sarunas ar izcelsmes valstīm par to pilsoņu atpakaļuzņemšanu.
Fēzere arī atgādināja, ka Vācija piedāvājusi palīdzību daudziem bēgļiem, tajā skaitā 1,1 miljonam Ukrainas iedzīvotāju.
Problēma aktualizējās pēc divu Zviedrijas iedzīvotāju nogalināšanas Beļģijas galvaspilsētā Briselē. Uzbrukumu pirms nedēļas sarīkoja imigrants no Tunisijas, kas Beļģijā uzturējās nelegāli un kuru varas iestādes nespēja izraidīt.
Pēc traģēdijas Beļģijas un Zviedrijas premjerministri aicināja Eiropas Savienību uzlabot robežkontroli un labāk koordinēt imigrantu izraidīšanu. Atbalstu tam pauda arī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.
KONTEKSTS:
Briselē terorists oktobra vidū nošāva divus Zviedrijas pilsoņus un vēl vienu cilvēku ievainoja. Vēlāk policijas operācijas laikā viņš tika nošauts. Pēc uzbrukuma Briselē tika izsludināts augstākais terorisma draudu līmenis kopš 2016. gada.
Atbildību par uzbrukumu uzņēmās džihādistu grupējums "Islāma valsts". Uzbrucējs jau iepriekš tika turēts aizdomās par simpātijām pret grupējumu. Viņš bija izcietis cietumsodu Zviedrijā no 2012. līdz 2014. gadam, kā arī nonācis Beļģijas policijas redzeslokā saistībā ar cilvēku tirdzniecību, nelegālu uzturēšanos un valsts drošības apdraudēšanu.
