ĪSUMĀ:
- Eiropā sabiedrība noveco, darbspējīga vecuma iedzīvotāju skaits sarūk.
- Pašreizējā situācija satrauc 7 no 10 eiropiešiem; EK piedāvā risinājumus.
- EK pārstāve: Aktīvāk jāiesaista vecāka gadagājuma cilvēki darba tirgū.
- Kopumā EK rosina četrus pamatvirzienus, tostarp migrāciju.
- Kohēzijas fondu nauda var palīdzēt reģionālajai attīstībai.
Ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā notiek būtiskas demogrāfiskas pārmaiņas. Sabiedrība noveco, darbspējīga vecuma iedzīvotāju skaits sarūk. Attālākos un mazāk turīgos reģionos problēmas rada arī jauniešu un labi izglītotu speciālistu aizbraukšana uz lielpilsētām vai uz citām valstīm.
Kā liecina "Eurostat" dati, pašreizējā situācija satrauc 7 no 10 eiropiešiem. Tādēļ pēc Eiropas Savienības (ES) līderu aicinājuma Eiropas Komisija (EK) oktobrī nāca klajā ar priekšlikumiem, ko varētu darīt, lai lietas labotu.
Kā norādīja komisijas vadītājas vietniece Dubravka Šuica, galvenā doma ir nebaidīties no pārmaiņām un aktīvāk iesaistīt vecāka gadagājuma cilvēkus darba tirgū.
"Mēs uzskatām, ka ilgmūžīga sabiedrība, ko esam radījuši, ir ievērojams sasniegums, kas balstās uz aizvadīto desmitgažu plašu sociālekonomisku progresu. Ilgmūžīgā sabiedrībā vecāka gada gājuma cilvēki vairs nav tik veci. Viņi ir briedumā, bet nav vārgi.
Tās ir labas ziņas katram no mums, jo tas nozīmē, ka mums būtu jāmaina domāšana no novecojošās ekonomikas uz tādu, kas gatava ilgmūžībai.
Tas ļaus mums saglabāt priekšrocības konkurētspējā," teica Šuica.
Viņa sacīja, – ja līdz šim jaunu prasmju apgūšanu un profesijas maiņu apsvēra cilvēki līdz 40 gadu vecumam, tad tagad šādas iespējas būtu jāpiedāvā vismaz līdz 50 gadu vecumam.
Kopumā EK rosina četrus pamatvirzienus. Pirmkārt, tas ir atbalsts vecākiem, lai viņi varētu saskaņot darbu ar bērnu audzināšanu. Otrkārt, atbalsts jaunākajām paaudzēm pilnveidot savas prasmes. Treškārt, iespēju nodrošināšana vecākiem cilvēkiem. Un kā ceturtais elements ir minēta migrācija.
Komisāre Šuica sacīja, ka pērn ES legāli uz dzīvi ir pārcēlušies 3,7 miljoni cilvēku. Savukārt nelegāli robežu šķērsoja krietni mazāks cilvēku skaits – ap 330 000.
Nekas no piedāvātajiem risinājumiem nav nedz pilnīgs jaunums, nedz brīnumnūjiņa. Turklāt situāciju sarežģītāku padara tas, ka aina ļoti atšķiras.
"Piemēram, Nīderlandē mājokļu pieejamība un iedzīvotāju blīvā apdzīvotība ir lielākais izaicinājums. Turpretī atsevišķos Spānijas reģionos satraukums ir par iedzīvotāju skaita samazināšanos. Itālijā galvenais izaicinājums ir dzimstības rādītāju samazināšanās un sabiedrības novecošana. Grieķijas sabiedrība noveco visstraujāk no visām Eiropas Savienības valstīm. Savukārt Horvātijā problēmas rada smadzeņu aizplūšana jaunu iedzīvotāju vidū," skaidroja Šuica.
Viens no ES galvenajiem rīkiem šajā jomā ir kohēzijas fondu nauda. Šie līdzekļi lielā mērā ir domāti reģionālai attīstībai, lai izlīdzinātu atšķirības starp dažādām vietām.
Par kohēziju un reformām atbildīgā komisāre Elīza Fereira sacīja, ka dažas valstis visu attīstībai domāto naudu koncentrē lielpilsētās, jo šādi cer konkurēt starptautiski. Bet tādām pilsētām rodas savas grūtības.
"Jo viņi joprojām saskaras ar nabadzību atsevišķās vietās pilsētas centrā, ar aglomerāciju viņiem apkārt un satiksmi, ko tā rada, ar piesārņojumu, kas veidojas, un ar šausmīgu dzīves kvalitāti cilvēkiem, kuri bija spiesti pamest savu dzimto pusi. Tas rada dažādas drošības problēmas, nabadzību, vilšanos un bieži vien arī politiskās problēmas," skaidroja Fereira.
Viņa sacīja, ka šobrīd valstīm ir daudz finanšu rīku, ko var izmantot reģionu attīstībai, lai cilvēki gribētu tajos dzīvot un audzināt bērnus. Bet politiķiem un ierēdņiem bieži vien svarīgākais ir mainīt domāšanu.
