LTV aprunājās ar karavīriem no Bahmutas frontes pirmām līnijām, no bataljona "Svoboda" jeb "Brīvība" apakšvienības "Dozor" jeb "Sardze".
Progress būs
Vienam karavīram tāds arī segvārds – "Dozor" –, un viņam armijā bijusi pieredze arī iepriekšējos gados, tostarp pie Mariupoles.
Ukraiņi kaujās pamazām atgūst zemes pie Bahmutas, taču uzsver, ka ienaidnieku nedrīkst novērtēt par zemu – tas izmantojot gandrīz visas savas rezerves, daudz samīnēts. Tādēļ nepieciešams mazliet paciesties.
"Ienaidnieks ir smags. Ienaidnieks izdomā arvien jaunas taktikas, nestāv uz vietas, attīstās. Taču arī mēs nestāvam uz vietas.
Tādēļ domāju, ka jau drīz būs progress. Tas noteikti būs, par to nav šaubu," pārliecināts karavīrs ar segvārdu "Dozor".
"Mūsu aizsardzība stāv tik stingri, ka viņi vienkārši nespēj ne apiet no flangiem, ne doties tiešā triecienā. Viņi izmanto masu iznīcināšanas taktiku," viņš uzsvēra.
Dronu un viltības karš
Savukārt uzbrukumā ukraiņiem tagad jo īpaši galvenais ir efektivitāte – pieejamos līdzekļus izmantot gudri.
"Tagad šis pamatā ir viltības un dronu karš. Tāpat arī vēl artilērijai ir liela nozīme," skaidroja karavīrs ar segvārdu "Kit".
"Droni ir pirmā nepieciešamība. Ja runājām par aeroizlūkošanu – jo ātrāk pamanīsim ienaidnieku un sapratīsim, ko viņi plāno darīt, jo labāk varam stāties viņiem pretim," stāstīja "Kit".
"Tādēļ pašlaik droni droši vien pirmajā vietā, un jau pēc tam artilērija. Visu pamanīt un, kā pareizāk pateikt... iznīcināt. Tā ir arī mūsu drošība – jo ātrāk viņus pamanām, jo ātrāk noreaģējam," viņš turpināja.
Ienaidnieks izmanto "gaļasmašīnu taktiku"
Karavīrs ar segvārdu "Mozok" piebilda – "jo ātrāk mēs atrodam ienaidnieku, jo mazāk munīcijas un lādiņu mums jāiztērē. Jo mūsu lādiņu krājumi ir minimāli. Proti, mums to ir tik daudz, lai mēs veiktu uzdoto uzdevumu. Bet ienaidniekam ir gaļasmašīnas taktika".
"Tas izmanto lielu daudzumu lādiņu, lielu daudzumu cilvēku. Bet mums lādiņu nav tik daudz, lai tos šautu tādos apjomos kā viņi.
Mums ir jānosaka skaidrs mērķis, un tas ir skaidri jāizpilda," sacīja "Mozok".
Ja runa par Rietumu militāro atbalstu – ne tikai tanki, katrs sīkums un detaļa ir svarīgi. Piemēram, NATO dalībvalsts piegādāta granāta. Atšķirībā no padomju tipa granātas, to var izmantot divējādi – gan uzbrukumam, gan aizsardzībai, mainot sprādziena spēku.
"Pirmkārt, šai NATO granātai ir tāds pats sprādziena spēks kā šai padomju tipa, taču tā ir mazliet vieglāka, un to var tālāk aizmest. Tas nozīmē, ka ienaidniekam nav jāiet tik tuvu. Un vēl viņu var viegli pielāgot, ja ātri jāmaina taktika," skaidroja "Kit".
"Esam kā viena ģimene"
Šie karavīri viens otru pazinuši jau pirms kara – visi esot praktiski no viena ciema Kijivas apgabalā.
"Sākoties pilna apmēra karam, mēs visi no viena ciema kopā braucām aizsargāt mūsu Ukrainu," sacīja "Kit". "Mēs jau no paša sākuma kopā."
"Mēs te kopā ar tēvu," atklāja "Dozor".
"Jā, tas ir dēls. Tēvs tagad tur pirmajās līnijās," paskaidroja "Kit". "Esam kā viena ģimene."
"Mums brāļi kopā karo, tēvs kopā ar dēlu. Karo veselām ģimenēm, jo uz spēles likta mūsu valsts nākotne,
mūsu ģimeņu pastāvēšana. Tādēļ mums daudz puišu. Piemēram, mēs ar viņu kopā gājām bērnudārzā vienā grupiņā. Un tagad kopā pildām kaujas uzdevumus," atklāja "Dozor".
Noskaņojums kaujiniecisks
Un noskaņojums viņiem vienmēr esot kaujiniecisks, jo, ja viņi zaudēs savu zemi, tad vairs nebūs, kur atgriezties.
"Dozor": "Es cīnos par mūsu valsts nākotni, par brīvību."
"Kit": "Šeit austrumos pēc pilna apmēra iebrukuma mans mērķis ir nepieļaut ienaidnieka izrāvienu."
"Mozok": "Es cīnos par visas ukraiņu nācijas brīvību, un lai mana ģimene varētu gulēt mierīgi."
"Gnoms": "Es cīnos par valsti, valsts nākotni, lai mani bērni un ģimene dzīvotu pārpilnībā un mierā."
"Odesa": "Cīnos par mieru Ukrainā, gribu pēc iespējas ātrāk no Ukrainas padzīt orkus."
"Makuha": "Es cīnos par brīvību, par mieru, lai virs manas dzimtenes būtu mierīgas debesis. Lai viss būtu labi."
