EKA vadītājs austrietis Jozefs Ašbahers par šiem riskiem brīdināja sarunā ar ziņu aģentūru DPA un ieteica ieviest globāli piemērojamu kosmosa satiksmes likumu.
Saskaņā ar EKA datiem pašlaik Zemes orbītā atrodas aptuveni 8800 aktīvu satelītu.
Lielākais satelītu operators ir ASV uzņēmums "SpaceX", kam Zemes orbītā pašlaik ir vairāk nekā 5000 "Starlink" satelītu, bet kopumā uzņēmums plāno izvietot aptuveni 42 000 satelītu.
"Pastāvīgi tiek pievienoti jauni dalībnieki. Tāpēc mums ir vajadzīgi uzticami satiksmes noteikumi kosmosā, kur katrā situācijā ir skaidri noteikts, kam ir jāveic izvairīšanās manevrs un kā ir jārīkojas," skaidroja Ašbahers.
Viens no lielo satelītu grupu uzdevumiem ir nodrošināt visu planētu ar platjoslas internetu.
Zemajā Zemes orbītā satelītu skaits ļoti īsā laikā ir pieaudzis ģeometriskā progresijā. Tādi uzņēmumi kā "One Web", "SpaceX", "Blue Origin" un daudzi citi, tai skaitā Ķīnas kompānijas, plāno desmitiem tūkstošu jaunu satelītu, no kuriem daudzi sver no 150 līdz 1200 kilogramiem un tiek būvēti pēc iespējas lētāk.
EKA ir izvirzījusi mērķi līdz 2030. gadam krasi ierobežot kosmosa atkritumu rašanos.
Katrs satelīts, kas tiek sūtīts kosmosā, tā darbības termiņa beigās ir jāizņem no orbītas, sacīja Ašbahers.
Ķīna 2007. gadā notrieca savu laiku nokalpojušu meteoroloģisko satelītu, radot vairāk nekā 40 000 atlūzu, kuru diametrs pārsniedz vienu centimetru, liecina aplēses. Kopš tā laika katrs otrais EKA satelītu sadursmes novēršanas manevrs ir bijis saistīts ar šādām atlūzām.
