Pagājušajā mēnesī Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans piekrita Baku prasībai atdot Azerbaidžānai četrus pierobežas ciemus, kurus 90. gados bija sagrābuši Erevānas spēki.
Tikmēr aizvadītajā nedēļā abas valstis vēlreiz apstiprināja, ka virzīs uz priekšu robežas noteikšanu šajā teritorijā, pamatojoties uz padomju laika kartēm.
Šis lēmums izraisīja iedzīvotāju protestus tuvējos armēņu ciematos.
Vietējie iedzīvotāji baidās, ka varētu nonākt izolācijā no pārējās valsts teritorijas un dažas mājas varētu pat nonākt Azerbaidžānas kontrolētajā teritorijā.
Teritoriju sadalīšana ir stratēģiski svarīga Armēnijai, kurai ir tikai sauszemes robežas. Valsts šobrīd kontrolē daļu vitāli svarīgas šosejas uz Gruziju – būtisku ārējai tirdzniecībai, kā arī Armēnijā atrodas daļa Krievijas gāzes cauruļvada un izdevīgas militāras pozīcijas.
Otrdien abu valstu iekšlietu ministrijas paziņoja, ka uz robežas sākti darbi valstu kopējās robežas noteikšanai.
Azerbaidžāna paziņoja, ka ekspertu grupas koordinēti precizē jaunās robežas vietu, pamatojoties uz reljefa ģeodēzisko izpēti.
Tikmēr Erevāna izslēdza "jebkādu Armēnijas suverēnās teritorijas daļu" nodošanu Azerbaidžānai robežu noteikšanas rezultātā.
Pēc šī paziņojuma Armēnijā sākās jauni protesti.
Desmitiem protestētāju bloķēja svarīgo Armēnijas–Gruzijas autoceļu vairākos punktos, tostarp pie Sevana ezera un Novemberjanas pilsētas netālu no robežas ar Azerbaidžānu, ziņoja Armēnijas mediji.
Pašinjans arī uzsvēris, ka ir nepieciešams atrisināt atlikušos robežstrīdus, lai izvairītos no jauna kara. Viņš sacīja, ka Krievijas robežsargus, kas šajā reģionā izvietoti kopš 1992. gada, nomainīs armēņu karavīri.
Pērnā gada rudenī Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Azerbaidžānas bruņotie spēki sākuši "pretterorisma pasākumus" Kalnu Karabahas reģionā. Zibensuzbrukumā šim reģionam Azerbaidžānas karaspēks atguva kontroli pār separātisko Kalnu Karabahu.
Tas faktiski izbeidza trīs desmitgades ilgušo asiņaino konfrontāciju starp Kaukāza kaimiņvalstīm.
Neskatoties uz to, ka gan Pašinjans, gan Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs apgalvo, ka plašāka miera vienošanās ir sasniedzama, joprojām pastāvošie teritoriālie strīdi rada pastāvīgus draudus jaunam konflikta uzliesmojumam.
