ĪSUMĀ:
- 2022. gada septembrī veiktais Ukrainas pretuzbrukums bija viena no lielākajām Ukrainas uzvarām cīņā pret Krievijas iebrucējiem.
- Harkivas apgabalā ukraiņiem izdevās pārsteigt krievu spēkus un atbrīvot tūkstošiem kvadrātkilometru plašu teritoriju.
- Ukraiņi guva panākumus par spīti Krievijas pārspēkam gaisā un artilērijas jaudā.
- Uzbrukuma sagatavošanā svarīga loma bija izlūkošanas informācijai.
- Krievijai pēc šīs sakāves nācās būtiski mainīt savu stratēģiju.
2022. gada septembra pretuzbrukuma laikā Harkivas reģionā ukraiņu spēkiem izdevās atkarot ap 500 apdzīvoto vietu un atbrīvot ap 12 000 kvadrātkilometru plašu teritoriju.
Šo operāciju vadīja Ukrainas sauszemes spēku komandieris ģenerālis Oleksandrs Sirskis, kurš tagad ir paaugstināts amatā un iecelts par visu Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieku.
Mobilās kaujas grupas un prasmīgi komandieri kā panākumu atslēga
Kaujas salīdzinājumu sāksim ar Ukrainas Bruņoto spēku (UKR BS) uzbrukumu, kas vēsturē iegājis ar nosaukumu – 2022. gada UKR BS uzbrukums austrumos. Tieši šī operācija ir paraugs kaujas grupu mobilo vienību iesaistei, kādu mēs to zinām no Otrā pasaules kara laikiem.
Izlūkošanas informācija par pretinieka spējām, morāli, gatavību, spēku koncentrācija, pēkšņums, uguns jauda, manevrs un ātrums. Tieši šie komponenti ir svarīgākie uzdevuma izpildei. Tieši ātrumam bija jākļūst par galveno komponentu uzvaras gūšanā.
Un tā jau ir Guderiana recepte – neiesaistīties kaujās par apdzīvotām vietām, bet apiet, radot aplenkuma draudus, saglabāt uzbrukuma tempu līdz mērķa sasniegšanai.
Tieši nacistiskās Vācijas armijas ģenerālis Heincs Guderians ir mobilo kaujas grupu idejas aprakstītājs, un, pēc viņa vārdiem, kaujas grupu galvenais uzdevums ir: "Uz priekšu un tikai uz priekšu!".
Šādi uzdevumi ir veicami tādu komandieru vadībā, kuriem ir pieredze, pārliecība par saviem karavīriem un spēja kritiski izvērtēt situāciju.
Tieši šādi komandieri ir panākuma atslēga operācijās, kuras karājas "mata galā", turklāt pret spēcīgāku pretinieku. Lieki piebilst, ka šīs operācijas laikā gaisa telpā pārsvars bija Krievijas Federācijas bruņotajiem spēkiem (KF BS).
Ukraiņiem bija precīza informācija par pretinieka pozīcijām
Pie šīs operācijas jāpiemin vairāki būtiski faktori, ar ko rēķinājās UKR BS.
Pirmkārt, tā bija precīza izlūkošanas informācija. Jau pirms uzbrukuma Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GUR) izlūkošanas vienības veica uzdevumus KF BS taktiskajā dziļumā.
To darbība izpaudās kā izlūkošanas informācijas ieguve par KF BS štābu atrašanos, kaujas tehnikas skaitu, par pozīcijām, uguns punktu atrašanos, iedzīvotāju noskaņojuma monitorēšanā, apgādes maršrutiem, munīcijas izvietojumiem.
GUR izveidotais informatoru tīkls deva milzīgu ieguldījumu informācijas ieguves plāna izpildē. Turklāt precīza informācija deva iespēju UKR BS dot precīzu artilērijas uguni, tā atbalstot kaujas grupu virzību.
Tāpat jāņem vērā, ka karā informatīvās operācijas var pielīdzināt militārajām. Tas, ka KF BS burtiski "nogulēja" UKR BS uzbrukumu un tas viņiem bija pārsteigums, lielā mērā ir saistīts ar Ukrainas izvēlēto taktiku informatīvajā frontē.
Pretuzbrukuma tempam bija izšķiroša nozīme
Šī gan bija pēdējā reize, kad ukraiņiem izdevās pārsteigt KF BS. Turpmākās darbības un notikumi frontē parādīs to, ka krievi ir izanalizējuši situāciju, pieļautās kļūdas un izdarījuši secinājumus, bet tā jau būs nākotne. Tomēr gluži apgalvot, ka krievi "nogulēja", arī nebūtu korekti.
Neskatoties uz visu slepenību, KF BS pavēlniecība nojauta, ka UKR BS "kaut ko" gatavo. Kā uzskatīja UKR BS sauszemes spēku komandieris, ģenerālis Oleksandrs Sirskis (nesen viņš tika paaugstināts amatā un kļuva par UKR BS virspavēlnieku), pateicoties krievu birokrātijai, informācija nenonāca vajadzīgās rokās vai arī tai netika pievērsta uzmanība.
Atgriežoties pie notikumiem frontē, var uzsvērt vienu – UKR BS nevarēja atļauties veikt tādas darbības, kuras būtu fokusētas uz tiešiem pilsētu frontāliem uzbrukumiem. Tādēļ UKR BS Sauszemes spēku štābs ar ģenerāli Sirski izplānoja operāciju, kas paredzēja KF BS frontes līnijas pārraušanu, uzbrukumu vismaz 50 km dziļumā un radīt aplenkuma draudus pretiniekam.
Izstrādātajā plānā uzbrukuma ātrums bija galvenais. Plāna bīstamība slēpās tajā, ka Harkivas apgabals robežojas ar Krieviju. Tas varēja dot krievu spēkiem iespēju ātri pārdislocēt spēkus, lai veiktu pretdarbības.
Ja krievi iegūtu laiku, UKR BS iesaistoties ilglaicīgās kaujās, UKR BS atvērtos flangus un izstieptās apgādes līnijas, KF BS būtu lieliska iespēja pašiem aplenkt UKR BS un iznīcināt tos.
Tā arī ir atbilde, kāpēc uzbrukuma tempam bija izsķiroša nozīme. Vēl viena būtiska problēma UKR BS bija tā, ka jau augustā uz beigām gāja padomju ieroču sistēmu munīcija, galvenokārt artilērijas. Rietumi centās kompensēt trūkumu, bet esošās piegādes bija nepietiekamas.
Kā savās atmiņās raksta UKR BS artilērijas un raķešu karaspēka komandieris, ģenerālis Maļinovskis – operācijas nodrošināšanai būtu nepieciešams ap 100 000 artilērijas lādiņu, bet iztikt vajadzēja ar 32 500.
Lai kompensētu lādiņu trūkumu, ASV izlūkdienests deva savu ieguldījumu uzbrukuma mērķu sasniegšanā. Pēc pieejamās informācijas atklātajos informācijas avotos, sabiedrotajiem tika iedoti aprakstīti mērķi, kuru atrašanās koordinātes iedeva ASV puse.
Jau pēc uzvaras ģenerālis Sirskis vienā no intervijām paziņoja, ka bija pārliecināts par uzvaru, bet nebija rēķinājies ar to, ka krievi tik ātri sabruks. "Pēriens", kādu Ukrainas austrumos saņēma KF BS, ir atstājis dziļas sekas.
Sagrāva priekšstatu par Krieviju kā militāru lielvaru
Jāuzsver, ka Krievijas spēki paši bija vainīgi pie tā, kas notika. Militārajā sfērā tikpat smags pārkāpums kā pretinieka novērtēšana par zemu ir tas, ka KF BS visu līmeņu komandieri, sniedzot ziņojumus par situāciju frontē, maldināja savu vadību, kā rezultātā tika pieņemti kļūdaini lēmumi.
Mēģinot veikt nepieciešamās pretdarbības, radās iespaids, ka KF BS pavēlniecība nemaz īsti nezina, ko darīt.
UKR BS panākumi atklāja sapuvušu realitāti, kas slēpjas aiz Krievijas kā militāras lielvaras reputācijas.
2022. gadā UKR BS uzvara pārsteidza pasauli, bet iespējams, ka visvairāk pārsteigti bija paši krievi. Ukrainas pretuzbrukuma piektajā dienā Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka ir zaudēta 8370 kvadrātkilometru liela teritorija Harkivas apgabalā.
Kaujas rezultātā Krievija bija spiesta kardināli mainīt stratēģiskos virzienus. Viens no tiem bija mobilizācijas izsludināšana, "referendumu" izsludināšana okupētajos apgabalos ar mērķi iekļaut okupētās teritorijas Krievijas Federācijas sastāvā.
Nedēļas nogalē portāls LSM.lv publicēs majora Slaidiņa atskatu uz Hersonas pilsētas atbrīvošanu, kas bija viena no spožākajām Ukrainas spēku uzvarām šī kara gaitā.
