Lādiņus ražos Francijas uzņēmums "Nexter" un Vācijas kompānija "Junghans", bet pirmās artilērijas lādiņu piegādes ir paredzētas 2025. gada beigās. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pēc vienošanās parakstīšanas paziņoja, ka tas veicinās Eiropas un Ukrainas aizsardzību.

"Tas apliecina, ka NATO izmēģinātā un pārbaudītā kopīgā iepirkuma struktūra ir efektīva. Krievijas karš Ukrainā ir kļuvis par kauju par munīciju, tāpēc ir svarīgi, lai sabiedrotie papildinātu savus krājumus, kamēr mēs turpinām atbalstīt Ukrainu," sacīja Stoltenbergs.

"Munīcijas ražošanas apjomu palielināšana ir absolūta nepieciešamība, lai mēs varētu turpināt sniegt atbalstu Ukrainai, jo līdz šim mēs to ņēmām no saviem krājumiem, bet, ņemot vērā munīcijas patēriņu, ko redzam Ukrainā, un vajadzības, ko redzam, lai turpinātu sniegt atbalstu Ukrainai, mums ir jāpalielina ražošana, un tieši to dara NATO sabiedrotie," turpināja NATO ģenerālsekretārs.

"Tas ir svarīgi, lai aizstāvētu savu teritoriju, veidotu savus krājumus, kā arī turpinātu atbalstīt Ukrainu. Mēs atbalstīsim Ukrainu ar sistēmām, ieročiem un munīciju, kas tai nepieciešama, lai dominētu kā suverēna neatkarīga valsts. Jo mēs nevaram pieļaut, ka prezidents Putins uzvar Ukrainā, tā būtu traģēdija ukraiņiem, un tas būtu bīstami mums visiem," uzsvēra Stoltenbergs.

Ukraina pagājušajā vasarā katru dienu izšāva 4000 līdz 7000 šāviņu, bet Krievija – 20 000, liecina Eiropas Savienības (ES) dati.

Krievijas militārā industrija ir ievērojami lielāka par Ukrainas kara rūpniecību, tāpēc Kijivai ir nepieciešama palīdzība, lai stātos pretī Maskavas agresijai.

Tomēr šāviņi netiks piegādāti ātri. Pasūtījumu piegādēm vajadzīgs laiks no 24 līdz 36 mēnešiem, norāda NATO aģentūra.

ES plāni saražot miljonu šāviņu Ukrainai nav piepildījušies, un sasniegta ir tikai trešā daļa šī mērķa.

Augsta ranga ES amatpersonas tagad pieļauj, ka ES aizsardzības industrija līdz gada beigām spēs sasniegt apjomu miljons šāviņu gadā.