Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons informēja, ka plānā ietverti divi galvenie principi. Pirmkārt, valstij jāsamazina klimata izmaiņas radošo gāzu emisijas, vienlaikus nodrošinot ekonomikas konkurētspēju un augošu labklājību. Otrkārt, pārejai jānotiek sociāli ilgtspējīgā veidā – tai jābūt zinātniski pamatotai un ar plašu sabiedrības atbalstu.
Plānota pakāpeniska atteikšanās no fosilā kurināmā, autotransporta elektrificēšana, kā arī enerģijas ražošanas nozares reforma.
Rīcības plānā ir iekļauti apmēram 70 konkrētu priekšlikumu, tai skaitā jaunās Eiropas Savienības emisiju tirdzniecības sistēmas ieviešana 2027. gadā.
Tomēr gan Kristersons, gan vides un klimata ministre īpaši akcentēja kodolenerģētikas nozīmi. Tā kopā ar saules un vēja parkiem varētu palīdzēt dubultot enerģijas ražošanu un padarīt iespējamu atteikšanos no fosilā kurināmā.
Visa Eiropas Savienība klimatneitralitāti plāno sasniegt 2050. gadā.