LTV raidījums "De facto" atzīmē, ka tagad jaunas iespējas karā pret Krievijas iebrucējiem ukraiņiem paver ASV piegādātās tālas darbības rādiusa raķetes ATACMS, tomēr, kā atzina NATO ģenerālsekretāra vietnieks izlūkošanas un drošības jautājumos Deivids Ketlers, kara gaitu Ukrainā nemainīs kāds konkrēts ieroču paveids.

ĪSUMĀ:

• NATO ģenerālsekretāra vietnieks par ATACMS: nedomāju, viens ierocis mainīs kara gaitu.
• Ukrainai piegādātas ap 20 vecāka izlaiduma ATACMS; tās var sasniegt tālus mērķus.
• Amerikas Universitātes Kijevā profesoram Voidžeram bažas par kara iesaldēšanu.
• Londonas Universitātes koledžas profesors: Nav pazīmju, ka ukraiņi grib iesaldēt karu.
• Koledžas profesors uzskata: Putins turēsies ilgi, lai uzspiestu Ukrainai neglītu pamieru.
• Profesors Voidžers: Rietumiem vajadzēja spert drosmīgākus soļus Ukrainas apbruņošanā.

NATO: ATACMS raķetes nebūs sudraba lode 

"Ir labi redzēt, ka Ukrainai joprojām ir iniciatīva un tā uzbrūk. Un mums ir jāatgādina sev, ka karš ne tikai ir smags, bet tas arī prasa laiku  diemžēl. Bet kopumā Ukraina iet uz priekšu," sacīja Ketlers un turpināja par ATACMS: "Es nedomāju, ka ir kāds viens ierocis, sudraba lode, kas mainīs kara gaitu. Bet es domāju, ka vairākas lietas kopā, kas Ukrainai ir nodotas, un tas, kā viņi ir iemācījušies karot ar šo ekipējumu, tas viss kopā palīdzējis Ukrainai būt tik efektīvai kaujas laukā."

Ukrainai piegādātas aptuveni 20 vecāka izlaiduma ATACMS raķetes. Ukraina jau ilgu laiku tās bija lūgusi, un nesen bez liekas afišēšanas no ASV saņēmusi.

Šīs raķetes ļauj aizsniegt mērķus dziļi Krievijas ieņemtajās Ukrainas teritorijās, tajā skaitā Krimā.

Ukrainas speciālo operāciju spēki ziņoja, ka pirmajos triecienos pa Berdjanskas un Luhanskas lidlaukiem iznīcināti deviņi dažāda veida helikopteri un cita militārā tehnika.

Putins: Raķetes paildzinās Ukrainas agoniju

Vēl pirms gada Krievija tālas darbības raķešu piegādāšanu Ukrainai dēvēja par "sarkanās līnijas pārkāpšanu". Taču šonedēļ vizītes laikā Ķīnā Krievijas prezidents Vladimirs Putins jau centās iegalvot, ka jaunās raķetes situāciju frontē kardināli nemainīs, tikai paildzināšot Ukrainas agoniju.

"Ja saka, ka Krievija karu jau ir zaudējusi, tad kāpēc piegādāt ATACMS? Lai paņem atpakaļ ATACMS, visu pārējo bruņojumu, sēžas pie pankūkām un brauc pie mums dzert tēju," žurnālistiem sacīja Putins. 

Pekinā ar Putinu tikās arī Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, pirmais Eiropas Savienības valsts līderis, kurš ticies ar Putinu kopš kara sākuma. Pēc sarunas Orbāns paziņoja, ka Eiropā visiem prātā esot viens jautājums: vai būs pamiers Ukrainā? Un arī ungāriem svarīgākais esot, lai beigtos bēgļu straumes, sankcijas un kaujas.

Turpretim ASV prezidents Džo Baidens pēc atgriešanās no Izraēlas amerikāņiem skaidroja, kāpēc ir svarīgi līdzās Izraēlai turpināt militāri atbalstīt Ukrainu: "Ārpus Eiropas mūsu sabiedrotie un, iespējams, daudz svarīgāk, pretinieki un sāncenši skatās arī uz mūsu atbildi Ukrainā. Un ja mēs aiziesim un ļausim izdzēst Ukrainas neatkarību, potenciālie agresori visā pasaulē tiks iedrošināti mēģināt to pašu."

Bažas par Krievijas–Ukrainas kara iesaldēšanu

Agrākais ASV armijas padomnieks Irākā un Afganistānā, tagad Amerikas Universitātes Kijevā profesors Marks Voidžers baidās no Krievijas un Ukrainas kara burtiskas un politiskas iesaldēšanas, kas ļautu Krievijai apmācīt jauniesauktos un uzkrāt spēkus.

"Krievija ir šajā konfliktā uz ilgu laiku. Šis nav tikai konflikts par teritorijām Ukrainas dienvidos. Daudzi Rietumos varbūt domā, ka mēs parunāsim ar Krieviju, atstāsim tai atsevišķus Ukrainas reģionus, varbūt tad viņi apstāsies. Nē. Viņu ekspansija turpināsies.

Ja konflikts tiks iesaldēts, ja Krievijai izdosies novirzīt Rietumu un ASV uzmanību uz Izraēlu, ja būs otrā Trampa prezidentūra, es teiktu, ka tā būtu katastrofa kolektīvajiem Rietumiem un problēmas Ukrainas pūlēm," uzskata Voidžers. 

Krievijas norišu eksperts, Londonas Universitātes koledžas profesors Marks Galeoti intervijā LTV raidījumam pauž, ka, lai kādu konfliktu iesaldētu, abām pusēm būtu jāļauj tam notikt. Bet šajā brīdī nav nekādu pazīmju, ka ukraiņi to gribētu.

"Krievi savā ziņā, es domāju, jūtas tā, ka viņi uzvar nezaudējot. Citiem vārdiem – viņi domā, ka ilgtermiņā Ukraina nevarēs noturēt kaujasspējas. Bet vienlaikus Krievijā ir sajūta, ka Rietumu vienotība un griba turpināt ieguldīt miljardus mārciņu, dolāru un eiro šajā karā katru mēnesi erodēs vai nu ASV vēlēšanu, vai citu iemeslu dēļ," domā Galeoti. 

Krievijas pētnieks atzīmēja, ka Putinam šis ir kļuvis par eksistenciālu karu. Viņš zina, ka nevarēs drīzumā uzvarēt kaujas laukā. Tāpēc cer to uzvarēt politiski – noturēties pietiekami ilgi, lai uzspiestu Ukrainai neglītu pamieru.

Gaidīt ātru Ukrainas pretuzbrukumu ir maldīgi

Šogad lielas cerības tika liktas uz ukraiņu pretuzbrukumu. Tas nebija tik straujš, kā varbūt daudzi gaidīja. Pēdējās nedēļās savukārt Krievija cenšas iet uzbrukumā Avdijivkas apkārtnē un cieš lielus zaudējumus.

Voidžers atzīmēja, ka bija maldīgi sagaidīt ātru Ukrainas preuzbrukumu, nenodrošinot pienācīgu atbalstu no gaisa: "Ja kāds Rietumos domāja, ka tas notiks ātri un viegli, tad viņi kļūdījās. Mums kā kolektīvajiem Rietumiem vajadzēja labāk sevi organizēt.

Vajadzēja spert drosmīgākus soļus, vajadzēja nodrošināt vairāk ekipējuma, vairāk munīcijas un agrāk, pirms ukraiņu pretuzbrukums sākās, nevis tagad, kad tuvojas ziema.

Bet es joprojām uzskatu, ka ukraiņi var daudz panākt."

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis oktobra sākumā paziņoja – ja Krievijai izdosies iepauzēt vai iesaldēt karu, tad ap 2028. gadu tā var atjaunot militārās spējas un uzbrukt, piemēram, Baltijas valstīm. "De facto" aptaujātie eksperti gan ir skeptiski, ka Krievija gribētu tiešu karu ar NATO, bet tie nav vienīgie riski. 

"Lai gan nozīmīgs apjoms Krievijas militāro spēju ir iznīcinātas Ukrainā, ne visas. Daudz mazāki zaudējumi, piemēram, ir gaisa un jūras spēkiem, lai gan ir daži vērā ņemami zaudējumi arī tajos. Krievijai joprojām ir augstas hibrīdkara spējas, kiberspējas, izlūkošanas un drošības dienestu spējas. Jūs joprojām redzat viņu dezinformācijas operācijas un tā tālāk. Ir daudz sliktu lietu, ko Krievija var darīt," saka Ketlers.