Brīvprātīgo grupā, kas palīdz armijai Odesā, ir Andrejs, Igors, Genādijs un citi iedzīvotāji – inženieri, uzņēmēji, informācijas tehnoloģiju eksperti. Vēsās, plašās kāda Odesas nama pagrabstāva telpas ir viņu pasaule. Te gan top, gan arī tiek gādāta palīdzība Ukrainas bruņotajiem spēkiem.

Vienā stūrī stāv trofejas, ko karavīri atgādājuši no kaujas lauka.

Virzienu un variantu, kādos viņi strādā, ir daudz. Saliekot galvas kopā ar starptautiskajiem ekspertiem,

tapusi īpaša aplikācija telefonā, ar kuru iedzīvotāji var brīdināt, kādu ieroci redzējuši gaisā, un tādējādi palīdzēt Ukrainas bruņotajiem spēkiem.

"Ja Ukrainas pilsonis Ukrainas teritorijā virs sevis ir redzējis vai izdzirdējis spārnoto raķeti vai dronu, lidmašīnu vai helikopteru, viņš no sākuma šeit izvēlas mērķa veidu. Pieņemsim, ka tā ir raķete. Cilvēks pavērš telefonu mērķa virzienā, un uzspiež uz šīs pogas," rādīja Genādijs. Cilvēkam ir dota arī iespēja pārdomāt, vai viss ir droši, un tad, ja ir, informācija nonāk kopējā sistēmā, papildinot citus brīdināšanas avotus.

"Kā saka mums kāda labi zināma augstu stāvoša militārpersona, gaisa aizsardzības speciālists – izlūkinformācijas nevar būt par daudz. Šie ir vēl papildu dati. Kad tie kopā ar citiem nonāk Ukrainas bruņoto spēku gaisa aizsardzības komandpunktā, tad, to visu salīdzinot, tiek pieņemts lēmums, kā reaģēt uz draudiem, raķešu uzbrukumiem," turpināja Genādijs.

Aplikācija ir izveidota tā, lai būtu droša un nepieejama ienaidniekam, to var lejuplādēt tikai Ukrainas iedzīvotāji.

Saprotot, ka ar parastiem līdzekļiem, lai uzvarētu šo karu, nepietiek,

brīvprātīgie ir izdomājuši, kā pasargāt ukraiņu pretgaisa aizsardzības radarus no Krievijas "Lancet" droniem –  apvelkot ap tiem visvienkāršākos zvejnieku tīklus, ar kādiem, piemēram, Spānijā ķer tunčus.

"Detalizēti izpētot šo dronu, atklājās, ka tas nav īpaši izturīgs. Saliekot galvas kopā, radās ideja, ka tos var apturēt ar vienkāršiem zvejas tīkliem," pastāstīja Genādijs.

Tos pirmo reizi izvietoja marta vidū, un aprīlī jau vienas dienas laikā saņemtas ziņas, ka tas strādā – divi tīkli bija apturējuši divus "lancetus", paglāba divus lokatorus un izglāba dzīvību sešiem karavīriem.

"Tas ir negaidīts risinājums, tā nekur nav bijis, bet mēs redzam, ka tas strādā, un to var izmantot tālāk. Strādājam, misija turpinās," sacīja Genādijs.

Ar ziedotāju, labvēļu atbalstu tiek gādāti arī binokļi, iekārtas, kas palīdz redzēt ienaidnieku tālu un naktī.

"Šodien kauju, kad karo tuvcīņās, ar durkļiem, vairs nav. Tas bija Pirmā pasaules kara laikā. Tagad ir distances karš, kad pretinieki cits citu neredz – tā ir vai nu aviācija, vai artilērija," stāstīja Igors.

Viens no svarīgākajiem instrumentiem šajā klāstā ir milzīgs lukturis, ko karavīri izmanto "Shahed" dronu ķeršanai. To spīdina debesīs, kad ierocis tuvojas ar motociklam līdzīgu skaņu.

"Armija mums dod uzdevumu – mēs vēlamies ieraudzīt to un to tādā un tādā distancē, un mums tam ir vajadzīga tāda un tāda ierīce. Mēs saskaņā ar šīm vajadzībām izvēlamies attiecīgo prožektoru, tā jaudu, visus parametrus, kas palīdzēs izpildīt visus šos uzdevumus," pastāstīja Andrejs.

"Esam maz gulējuši, noguruši, bet citādi nevaram,"

saka brīvprātīgie vīri.

Igors atzina, ka kļuvis par brīvprātīgo pēc principa – "ja ne es, tad kurš?" 

"Ja visi vienkārši uz kaut ko cerēs, tad nekas nebūs, nenotiks. Ja valsts pēc kādiem principiem vienkārši nevar izdarīt visu, mums ir pienākums palīdzēt valstij, palīdzēt armijai, būt kaujas spējīgiem," akcentēja Igors.

To, ka viņu darbu novērtē, liecina pie sienas redzamie armijas dažādo daļu pasniegtie goda raksti.

Uz atvadām Genādijs atzina, ka ir priecīgi dalīties savā pieredzē, un vēl piekodināja – neatkārtojiet mūsu kļūdas un par spīti visam gatavojieties jau laikus, esiet modri un pats galvenais – vienoti.