ĪSUMĀ:
- Blinkens uzturas divu dienu vizītē Ķīnā, ticies ar Pekinas augstākajiem diplomātiem.
- Ķīnas diplomāts pēc sarunas: Ķīnas un ASV attiecības – krustcelēs, jāizvēlas starp "sadarbību vai konfliktu".
- Pirmdien Blinkens arī tikšās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, kurš sarunas raksturoja kā ļoti labas.
- Blinkens un viņa pārstāvji pirmdien nav snieguši komentārus par vizīti.
- Analītiķi: Vizīte raida pozitīvu signālu, ka Vašingtona un Pekina vēlas sarunāties.
Blinkens pirmdien, 19. jūnijā, tikās ar Ķīnas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas Ārlietu komisijas direktoru Vanu Ji, kurš tiek uzskatīts par Ķīnas augstāko diplomātu. Viņi apsprieda vairākus jautājumus, sākot ar divpusējo tirdzniecību un spriedzi Taivānas šaurumā un beidzot ar Ķīnas teritoriālajām pretenzijām Dienvidķīnas jūrā un Pekinas nevēlēšanos nosodīt Krievijas izvērsto karu Ukrainā.
Sākotnēji bija paredzēts, ka Blinkena un Vana Ji tikšanās ilgs divas stundas, bet abi norunāja par aptuveni stundu ilgāk.
Pēc tikšanās Ķīnas Ārlietu ministrija izplatīja Vana Ji paziņojumu, kurā diplomāts abu valstu saspīlētajās attiecībās vainoja ASV "nepareizo priekšstatu" par Ķīnu. Viņš arī norādīja, ka Pekina neiesaistīsies kompromisos attiecībā uz Taivānu, ko tā uzskata par savu teritoriju, un pieprasīja ASV atcelt sankcijas pret Ķīnu un izbeigt vēršanos pret Ķīnas tehnoloģiju uzņēmumiem, kurus amerikāņi tur aizdomās par spiegošanu Ķīnas valdības labā.
Vans Ji arī piebilda, ka Ķīnas un ASV attiecības atrodas krustcelēs, tāpēc esot jāizvēlas starp "sadarbību vai konfliktu".
Pirmdien Blinkens arī tikās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu.
Sji Dzjiņpins pauda, ka pirmdienas sarunās panākts progress vairākos jautājumos. Viņš neprecizēja kādos, jautājumos sapratne ir panākta.
Sji sarunas ar Blinkenu raksturoja kā ļoti labas un pauda cerību, ka vizīte palīdzēs stabilizēt Ķīnas un ASV attiecības.
"Ķīna ir skaidri izteikusi mūsu pozīcijas, un abas puses ir vienojušās turpināt attīstīt savstarpējo sapratni, ko prezidents Baidens un es panācām Balī. Abas puses ir spējušas panākt progresu un vienoties par dažiem konkrētiem jautājumiem. Tas ir ļoti labi. Valstu saziņai vienmēr ir jābūt balstītai uz savstarpējo cieņu un atklātību. Es ceru, ka šī vizīte ļaus jums, sekretāra kungs, veikt pozitīvu ieguldījumu Ķīnas un ASV attiecību stabilizācijā," paziņoja Sji Dziņpiņs.
Analītiķi, tāpat kā ASV un Ķīnas diplomāti, neloloja lielas cerības, ka šī vizīte varētu ievērojami uzlabot lielvaru attiecības, taču, viņuprāt, tā raida pozitīvu signālu, ka Vašingtona un Pekina vēlas sarunāties.
Austrālijas Nacionālās universitātes Ķīnas pētnieks Bendžamins Herskovičs uzskata, ka tas jau ir sasniegums, taču viņš nesaredz iespēju, kā ASV un Ķīna varētu pārvarēt savstarpējo neuzticību.
"Kad divām valstīm ir tik milzīgas domstarpības, tad ir grūti par kaut ko vienoties," norādīja pētnieks.
"Un tas palielina iespēju, ka arī jautājumi, par kuriem šīs valstis varētu vienoties vai kuros tās varētu sadarboties, kļūs par upuriem šim milzīgajam saspīlējumam. Labs piemērs ir cīņa pret klimata pārmaiņām. Ķīna un ASV ir ieinteresētas efektīvi reaģēt uz klimata pārmaiņām, bet tās uztver viena otras iniciatīvas kā kaut ko tādu, kas otrai pusei varētu dot priekšrocības, tāpēc tas ir jāuztver ar aizdomām vai pat jāmēģina to nepieļaut. Es domāju, ka mēs pašlaik atrodamies punktā, kad ir ļoti maz iespēju sasniegt nozīmīgu progresu kādā no jautājumiem, jo abām pusēm ir diametrāli pretējas nostājas," Herskovičs sacīja intervijā telekanālam "Al Jazeera".
Herskovičs arī neredz iespēju, ka Ķīna varētu atkāpties no savas pozīcijas atklāti nekritizēt Krievijas militāro agresiju Ukrainā, jo Pekinai ir gan politiski, gan ekonomiski izdevīgi padziļināt attiecības ar Maskavu. Tas, visticamāk, kaitinās ASV.
Vienlaikus nekas neliecinot, ka ASV varētu atteikties no plāniem padziļināt attiecības ar Taivānu, ko Pekina vēlas atgūt savā kontrolē ar jebkuriem līdzekļiem, arī militāriem.
KONTEKSTS:
Blinkena vizīte sākotnēji bija ieplānota februārī, bet toreiz tā tika atcelta, jo virs ASV tika konstatēts aizdomīgs lidojošais balons. Vašingtonas amatpersonas toreiz sacīja, ka tas ir Ķīnas spiegošanas balons, un vēlāk to notrieca.
Tomēr ASV prezidents Džo Baidens ir paudis pieļāvumu, ka Ķīnas vadība nav zinājusi par gaisa balona atrašanās vietu un to, kas īsti notika.
Tomēr ir skaidrs, ka attiecības starp Pekinu un Vašingtonu nebūt nav vienkāršas. Tostarp pastāv bažas, ka Ķīna varētu ar varu mēģināt pārņemt kontroli Taivānā. Baidens ir solījis aizstāvēt Taivānas demokrātisko vadību.
