Makrons preses konferencē sacīja reportieriem, ka Eiropas prioritātei ir jābūt "neļaut Krievijai uzvarēt", un paziņoja, ka viņš februārī apmeklēs Kijivu jaunā vizītē.

"Ļaut Krievijai uzvarēt nozīmētu pieņemt to, ka starptautiskās tiesības netiek respektētas," teica Makrons.

Prezidents sacīja, ka Francija izstrādā jaunu divpusēju drošības vienošanos ar Ukrainu, par kuru tiks paziņots viņa februāra vizītes laikā.

Raķetes SCALP var trāpīt mērķiem tālu Krievijas okupētajā Ukrainas teritorijā, ievērojamā attālumā aiz frontes līnijām, kas mēnešiem ilgi bijušas relatīvi nemainīgas.

Makrons sacīja, ka Ukrainai tiks piegādātas vēl apmēram 40 raķetes SCALP, kā arī vairāki simti bumbu.

Pirmo šo ieroču partiju Francija piegādāja Ukrainai pērnā gada vasarā.

Tikmēr Vācijas opozīcijas partija Kristīgo demokrātu savienība, kas iestājas par spārnoto raķešu "Taurus" piegādi Ukrainai, palielina spiedienu uz federālo valdību. Partijas frakcijas vadītājs Frīdrihs Mercs sacīja, ka partijas grupa vēlas iesniegt Bundestāgam rezolūcijas priekšlikumu, parlamentam balsot par šo raķešu piegādi.

Analītiķi atzīst, ka Rietumiem vajag turpināt un pat palielināt militāro palīdzību Ukrainai, lai Krievija negūtu virsroku gandrīz divus gadus ilgušajā bruņotajā konfliktā.

"Jebkurā karā ir jāapsver visi scenāriji. Pagājušogad mēs pārāk ilgu laiku pavadījām, iztēlojoties Ukrainas uzvaru. Bet nopietni jāapsver arī riski, sliktākais scenārijs – Ukrainas sakāve.

Ne jau tāpēc, ka es to uzskatu par ticamu.  Bet tāpēc, ka ja nesniegsim Ukrainai pietiekamu atbalstu, tās būs ticamas sekas," brīdina vēsturnieks Nials Fergusons.

Kamēr ASV un Eiropas Savienības palīdzības paketes iestrēgušas politiskās domstarpībās, vairākas Eiropas valstis paziņojušas par divpusēju atbalstu. Viena no lielākajām donorēm Vācija plāno teju divkāršot šogad solīto militāro palīdzību Ukrainai – no četriem uz septiņiem miljardiem eiro. Tajā ietilps "Leopard" tanku munīcija, izlūkošanas droni un tiek diskutēts arī par tālās darbības rādiusa raķešu "Taurus" piegādēm.

Par šiem no Eiropas Savienības atsevišķajiem plāniem Vācija jau izpelnījusies kritiku, taču Berlīnē norāda, ka Kijivai ir svarīgi saņemt palīdzību bez kavēšanās, kas nav iespējams, ja kādai no dalībvalstīm ir iespējas to bloķēt.

Lielbritānija jau pagājušonedēļ paziņoja, ka palīdzēs Ukrainai attīstīt dronu ražošanas kapacitāti un valsts atbalstam šogad tērēs teju 3 miljardus eiro.

Tikmēr Eiropas Komisijas prezidente paudusi pārliecību, ka februārī gaidāmajā Eiropas Savienības samitā izdosies saņemt Ungārijas zaļo gaismu 50 miljardu finansiālajai palīdzībai Ukrainai. Bet ja ne – viņa ir gatava meklēt apkārtceļus.

Francijas prezidenta Makrona solījums par palīdzību Ukrainai izskanēja otrdien pavisam neierastā preses konferencē, kurā viņš mēģināja iedvest jaunu elpu savā pēdējā termiņā prezidenta amatā, solot izveidot "spēcīgāku un godīgāku" Franciju. 

Preses konference tika papildināta ar virkni paziņojumu. Makrons paziņoja par tiesas prāvu, kas varētu novest pie tā, ka nākamajos divos gados skolas formas kļūs obligātas un sacīja, ka visiem bērniem jāiemācās Francijas himna. Tāpat Makrons solīja kārtību pašmājās, labāk kontrolējot robežas, cīnoties pret necivilizētu uzvedību, dubultojot policijas klātbūtni ielās, cīnoties pret narkotikām un pret radikālo islāmu. 

Starptautiskajā frontē Makrons solīja turpināt atbalstu Ukrainai un runāja par karu Gazas joslā. Galēji labējo spēku līdere Marina Lepēna jau kritizēja Makronu par divu stundu garām tukšām pļāpām. Makrons un viņa sabiedrotie nobažījušies, ka galēji labēji spēki varētu sakaut tos gan Eiropas Parlamenta, gan Francijas prezidenta vēlēšanās.