Iekšpolitikas cīņas Amerikā
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis kārtējā vizītē Vašingtonā piedalījies sarunās, lai pārliecinātu ASV likumdevējus turpināt atbalstīt Ukrainu. Par spīti vizītes panākumiem un Zelenska diplomāta spējām, iekšpolitikas cīņas ASV turpina sarežģīt situāciju.
"Bieži iekšpolitikas cīņas Amerikā ir bēdīgs stāsts, un savā ziņā Zelenskim bija veiksmīga vizīte, jo pat skeptiskais Pārstāvju palātas spīkers Džonsons teica, ka atbalsta Ukrainas cīņu pret Maskavu.
Bet republikāņi šobrīd tūļājas, vēlas iekļaut visus imigrācijas jautājumus šajā likumdošanā – republikāņi sit Baidenam, bet trāpa Ukrainai," pauda Bērziņa.
Ekspertes Kristīnes Bērziņas rubrika raidierakstā "Drošinātājs"
Drošības politikas eksperte, Māršala fonda pētniece Vašingtonā Kristīne Bērziņa Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" ik nedēļu saistībā ar karu Ukrainā izcels gan svarīgākos nedēļas notikumus pasaules un Latvijas kontekstā, gan to, kas varbūt informācijas gūzmā paslīdējis garām, kā arī sniegs komentāru, kāpēc tie ir svarīgi un kādu ietekmi varētu izraisīt.
Republikāņu pārstāvji izteikušies, ka ir gatavi gaidīt, cik vien ilgi nepieciešams, lai izcīnītu savu nostāju imigrācijas politikas jautājumus šajā likumdošanā, kurā ir iekļauti arī visi atbalsta pasākumi Ukrainai. Bet Ukraina nevar atļauties gaidīt.
"Republikāņi sit Baidenam par migrācijas politiku, par republikāņu prioritātēm, bet kurš cieš? Ar katru dienu cieš Ukraina. Ukrainā krītas saziedotā palīdzība, un ziema tikai sākas.
Ukraina cieš, kamēr mēs katrs savā valstī cīnāmies par iekšpolitikas prioritātēm," norādīja Bērziņa.
Protams, republikāņu vēlmi kavēt atbalstu Ukrainai var sasaistīt arī ar nākamā gada prezidenta vēlēšanām. Jo lielāku atbalstu ASV sniedz Ukrainai, jo vairāk iegūst arī pati ASV – plaukst militārā ražošana, rodas jaunas rūpnīcas, darbavietas, attīstās ekonomika, un visus šos nopelnus izpelnās prezidents Baidens.
"Jautājums šajā momentā ir par iekšpolitiku – ja Baidena administrācija ir veiksmīga, palīdzot Ukrainai, tad tas nopelns ir Baidenam, un ir lielāka iespēja, ka nākamajā rudenī Baidenu atkal ievēl par prezidentu. Republikāņi to nevēlas. Brīžiem ir grūti pat ticēt tam, kas ikdienā notiek Vašingtonā, jo izskatās, ka lielās stratēģiskās prioritātes ir otrajā vietā, bet pirmajā vietā ir vēlēšanas, kuras notiks pēc 11 mēnešiem," atzina Bērziņa.
Orbāna sazvērestības Vašingtonā
Arī Ungārijas prezidents Viktors Orbāns bija devies vizītē uz Vašingtonu. Izskanējuši skandalozi apgalvojumi, ka Orbāns vizītes laikā piedalījies kādā republikāņu sanāksmē, kurā palīdzējis spriest, kā pārtraukt ASV atbalstu Ukrainai. Bažām par jaunām sazvērestībām gan nav pamata, jo patiesībā Orbāns vienkārši devies uz domnīcu "Heritage Foundation".
"Tā ir tālēji labējās politikas domnīca, kura šobrīd izstrādā Trampa iespējamajai otrajai administrācijai programmu lielā daļā jautājumu. Tāda tīra Orbāna politika ir ļoti veiksmīga tieši "Heritage" fondā, jo tāda reliģiski konservatīva un uz nacionālām interesēm bāzēta politika, kāda ir pamata politika Ungārijā, ir ļoti līdzīga tai politikai, kuru Tramps vēlētos atkal ieviest un kādu politiku atbalsta šis fonds," skaidroja Bērziņa.
Bet principiālu nostāju pret Ukrainas atbalstu "Heritage Foundation" nav paudis. Turklāt šobrīd jebkuram viesim no ārzemēm šīs domnīcas apmeklējums varētu būt interesants, lai saprastu, kāda domāšana un kāda plānošana tajā notiek.
"Jā, šonedēļ tur viesojās Ungārijas prezidents, bet pirms dažām nedēļām tur bija arī Igaunijas premjerministre Kallasa. Tās ir publiskas vizītes, par kurām tiek runāts. Šajā domnīcā notiek tāda kā tirgošanās ar idejām, kura palīdzēs noteikt, kāda varētu būt nākotnes Trampa prezidentūra," skaidroja Bērziņa.
Daudzi valstu līderi apmeklē "Heritage Foundation" pasākumus, lai jau laikus censtos lobēt savas intereses pie potenciālā prezidenta Trampa padomniekiem, ja viņš tiks ievēlēts.
Tālajos Ziemeļos
Bērziņa pati šobrīd atrodas vizītē Otavā, Kanādā, kur notiek semināri un diskusijas par Tālo Ziemeļu sadarbību, par to, kā Eiropas ziemeļvalstis – Norvēģija, Zviedrija, Somija – sadarbosies ar Kanādu un ASV Arktikas jautājumos.
"Tālie Ziemeļi no Latvijas stratēģiskajām interesēm un Ukrainas nemaz nav tik tālu. Tālajos Ziemeļos Krievijai ir lielākie kodolieroču krājumi. Kolas pussala, kurā ir kodolzemūdenes, ir ārkārtīgi stratēģiski nozīmīga," atgādināja Bērziņa.
Šīs Krievijas stratēģiskās vērtības Ukrainas kara laikā vēl nav aiztiktas, taču krievu karavīri Ukrainas frontē turpina krist lielā skaitā, un nesen Putins jau viesojies Tālajos Ziemeļos, lai aplūkotu jaunas zemūdenes un uzsvērtu Krievijas spējas arī šajā reģionā.
"Tas nav tikai par to, kurš tagad spēs izbraukt pa Ziemeļjūras ceļiem. Jautājums šeit ir par Krievijas spēju iebiedēt vai uzbrukt pārējai pasaulei, un NATO reakciju pret šāda veida iespējamo agresiju. Ja notiktu kaut kas Baltijas jūras reģionā, ja notiktu atklāts karš starp Krieviju un NATO, tas nebūtu tikai jautājums par to, kas notiek Melnajā jūrā, uz Ukrainas robežas vai Baltijā, – principā karš būtu visur," atzina Bērziņa.
Kara gadījumā jāpieņem, ka Krievija sāktu pielietot to sava militārā arsenāla daļu, ko līdz šim varbūt vēl nav aiztikusi, tāpēc ir ļoti svarīgi kontrolēt to, kas notiek Tālajos Ziemeļos. Līdz ar Somijas pievienošanos un Zviedrijas vēlmi pievienoties NATO jāizstrādā jauni plāni, kā aizsargāt šīs teritorijas.
"No Rīgas raugoties, Somija un Zviedrija ir ļoti tuvas valstis, Baltijas jūras valstis, bet gan Somijai, gan Zviedrijai būs jāskatās arī uz ziemeļiem, arī uz lielajiem Krievijas gaisa un jūras spēkiem, kuri ir Tālajos Ziemeļos. Tas vēl nav izlemts, bet varētu NATO saorganizēt tā, ka ziemeļvalstis visas ir vienā blokā, kuru organizē no Ziemeļatlantijas okeāna puses, bet Baltijas valstis ar Poliju, Vāciju un tamlīdzīgi, vairāk tiek integrētas tādā Viduseiropā," skaidroja Bērziņa.
Drošības politikas eksperte uzsvēra, ka ir ļoti labi, ka NATO tiek izstrādāti drošības plāni ne tikai konkrētiem reģioniem, piemēram, Baltijas valstīm, bet arī situācijai, ja karš norisinās visā NATO teritorijā, jo mums jābūt gataviem visiem iespējamajiem scenārijiem.
