Taivānas «silīcija vairogs» palīdz novērst iespējamo Ķīnas agresiju

Taivāna ir pasaules 16. lielākā ekonomika ar starptautiskās tirdzniecības apgrozījumu, kas pārsniedz 900 miljardus ASV dolāru gadā. Tās loma pasaules ekonomikā saistās ar izšķirošu vietu pusvadītāju ražošanas ķēdēs. Līdz ar to iespējamais Ķīnas uzbrukums salai izraisītu globālas sekas.

ĪSUMĀ:

  • Taivānas mikroshēmu ražošanas nozarei ir ļoti svarīga loma pasaules ekonomikā.
  • Ķīnas uzbrukums Taivānai izraisītu būtiskus piegādes ķēžu traucējumus.
  • Taivānas vadošais pusvadītāju ražošanas uzņēmums būvē rūpnīcas arī ārzemēs.
  • Krievijas uzbrukums Ukrainai izgaismo problēmas, ko izraisa svarīgu produktu piegādes traucējumi.

Taivāna pēc platības ir gandrīz divreiz mazāka par Latviju, bet ar 23 miljonu iedzīvotājiem tā ieņem nozīmīgu vietu pasaules ekonomikā. Taivānas ekonomika balstās uz moderno tehnoloģiju attīstību, lielu atbalstu pētniecībai un iekaroto nišu pusvadītāju ražošanas ķēdēs.

Mikroshēmu ražošana kā atturēšanas politikas sastāvdaļa

Tas nenotika vienas dienas laikā. Šī rūpniecības nozare attīstījās 40 gadu posmā ar vairāk nekā tūkstoš vietējiem uzņēmumiem, ko nodrošina augsti izglītots darbaspēks. Tādējādi tika iekarota vieta piegādes ķēdēs, jo Taivānā ražo nepieciešamās sastāvdaļas daudzām precēm, tanī skaitā ASV tehnoloģiju milža "Apple" ražotajiem viedtālruņiem un datoriem.

Taivānā ražotās mikroshēmas ir svarīga daudzu viedtālruņu sastāvdaļa
Taivānā ražotās mikroshēmas ir svarīga daudzu viedtālruņu sastāvdaļa

Pusvadītāju vērtību ķēdē Taivānai ir izšķiroša nozīme, kas tai dod ekonomiskas un ģeopolitiskas sviras. Tiek uzskatīts, ka tuvākajā nākotnē Taivāna turpinās būt pasaulē vadošā mikroshēmu ražotāja. Tā nodrošinās ap 90% modernāko, pasaulē pieprasītāko, ar lielāko pievienoto vērtību apveltīto pusvadītāju.

Līdz ar to var teikt, ka pusvadītāju ražošana ir nodrošinājusi Taivānai "Silīcija vairogu", kas savukārt dod pārējai pasaulei iemeslu aizsargāt salu. Tas ir līdzeklis atturēšanas politikai gan pašai salai, gan no Taivānas partneru viedokļa.

Pusvadītāju ražošana ir starptautisks process

Globālajā ekonomikā viens nevar būt karotājs. Tādēļ veidojās globālā piegādes ķēde, un Taivāna savu vietu nebūtu varējusi iekarot bez sadarbības ar citām pasaules valstīm – Ķīnu, ASV un Eiropas valstīm. Pusvadītāju ražošana ir pēc būtības starptautisks process, jo gala produktu neražo vienuviet.

Salas ģeogrāfiskā atrašanās vieta Klusā okeānā sniedz pievienoto vērtību "Silīcija vairogam". Ūdeņi ap salu ir pasaules kuģošanas ceļu krustpunktā. Ķīna, Japāna, Dienvidkoreja un daudzas citas valstis piegādā savas preces caur šiem ūdeņu kuģošanas ceļiem. Taivānai ir stratēģiska svarīga vieta Indijas un Klusā okeānu reģionā.

Neskatoties uz šiem apsvērumiem un priekšrocībām, Ukrainas piemērs rāda, ka nav iespējams pilnībā nodrošināties pret neracionāla, agresīva autoritārā kaimiņa rīcību.

Nedz Ukraina, nedz Taivāna nav NATO dalībvalstis, bet, kā redzams, pasaules vadošā militārā lielvara ASV arvien vairāk iesaistās abu valstu aizsardzībā.

ASV sola aizstāvēt Taivānu

NATO samita laikā Viļņā jūlijā G7 valstu grupa, kurā ietilpst pasaules spēcīgākās ekonomikas, tai skaitā ASV, apņēmās sniegt Ukrainai lielāku atbalstu tās aizsardzībai. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šo apņemšanos nosauca par "drošības garantijas Ukrainai ceļā uz pievienošanos NATO".

NATO valstis Viļņā arī pievērsa lielāku uzmanību Ķīnai. Tika norādīts, ka Ķīnas politika "izaicina mūsu intereses, drošību un vērtības".

Taivānas jautājumā ASV attieksme pēdējos gados tiek raksturota ar vārdiem "stratēģiskā divdomība", lai gan tagadējais ASV prezidents Džo Baidens ir vairākas reizes citādāk interpretējis šo nostāju, apgalvojot, ka ASV militāri aizstāvētu Taivānu gadījumā, ja Ķīna tai uzbruktu. Šādi prezidenta izteicieni ieviestu lielāku "stratēģisku skaidrību".

Turklāt 28. jūlijā ASV paziņoja, ka pirmoreiz apbruņos Taivānu ar ekipējumu no saviem krājumiem, tāpat kā tiek darīts Ukrainas gadījumā. Baltais nams uzsver, ka šāds solis ir domāts, lai novērstu iespējamo karu Taivānas jūras šaurumos.

Taivānas uzņēmums būvē ražotnes ārzemēs

Militārais atbalsts nav vienīgais līdzeklis, ko izmanto preventīvos nolūkos. Lielākajam uzņēmumam, "Taiwan Semiconductor Manufacturing Corporation" (TSMC) līdz 2022. gadam bija tikai viena rūpnīca ārpus Taivānas. Tā bija izveidota Ķīnas pilsētā Naņdzjinā.

Taču pēdējā laikā ir pastiprinājusies atziņa, ka nepieciešama ražošanas vietu dažādošana. Domājot par iespējamo pusvadītāju ražošanas ķēdes pārrāvumu, sarežģīto pusvadītāju ražošanas rūpnīcas tiek veidotas arī ārpus Taivānas. Tādējādi piegādes ķēdes izjukšanas riski tiek mazināti, lai gan vienlaikus tas samazina Taivānas "Silīcija varoga" ietekmi.

TSMC augustā paziņoja par lēmumu ieguldīt 3,27 miljardus eiro, lai būvētu pusvadītāju ražošanas rūpnīcu Vācijas pilsētā Drēzdenē.

Šī rūpnīca palīdzēs nodrošināt Vācijas automašīnu un citu rūpniecību preču ar nepieciešamām mikroshēmām, kā arī palīdzēs Eiropas pusvadītāju sistēmai.

TSMC pērn decembrī iesāka būvniecības darbus jaunajai mikroshēmas rūpnīcai Arizonas štatā ASV un sola turpat otro sākt būvēt 2026. gadā. Uzņēmums paralēli būvē citu rūpnīcu Japānā.

Pandēmijas pieredze

Ilgtspēja un noturība ir arī nepieciešami elementi ražošanas drošībai pusvadītāju piegādes ķēdē. Tamdēļ tiek atzīts, ka pastāv arī citi riski piegādes ķēdes nodrošināšanai.

Pirmkārt, tuvākajā nākotnē būs liels iztrūkums talantīgā darbaspēka pieejamībā gan būvniecības, gan tehnisko darbinieku un speciālistu inženieru jomās.

Otrkārt, uzņēmuma TSMC veiksme balstās uz tā spēju tik daudz ieguldīt pētniecībā, lai uzņēmums uzturētu savu konkurētspēju. Ražošana notiek roku rokā ar pētniecību.

Covid-19 pandēmijas pieredze rādīja, cik ievainojams ir mikroshēmu ražošanas process globālajā tirgū. Pandēmija kalpoja par modinātāja zvanu attiecībā uz nepieciešamību nodrošināt mikroshēmu pieejamību krīžu laikā, ņemot vērā pasaules ekonomikas atkarību no šīm precēm tehnoloģijas jomā.

Interesanti, ka Taivānas ražošanas nozare maz cieta no pandēmijas, jo statistika rāda, ka 2020. gadā Taivānai bija 3% IKP pieaugums un 2021. gadā tas bija 6%.

Līdzības ar Ukrainu

Krievija ir izmatojusi dažādus līdzekļus, lai iznīcinātu Ukrainu. Tie ir dažādi hibrīdkara paņēmieni, kas norāda, ka Kremlis savus mērķus mēģina panākt ne tikai kaujas laukā.

Agrāk veids, kā ietekmēt Ukrainu, bija apturēt gāzes tranzītu caur Ukrainas teritoriju. Pēdējā gada laikā Krievija arīdzan izmanto pārtikas piegāžu traucēšanu kā ieroci. Sekas ir jūtamas tālu no frontes līnijas, it īpaši Āfrikā.

ANO izstrādātā "Melnās jūras graudu iniciatīva" pērn palīdzēja nodrošināt Ukrainas graudu eksportu. Taču šogad jūlijā Krievija apturēja dalību šajā iniciatīvā un sāka raķešu uzbrukumus Ukrainas graudu noliktavām, kā arī sāka apdraudēt graudu eksportu kuģošanu Melnajā jūrā.

Šādi soļi varētu apdraudēt pārtikas drošība citur pasaulē, bet varētu arī sniegt Krievijai iespējas iegūt lielāku daļu no graudu tirgus un glābt savu ar sankcijām ietekmēto ekonomiku.

Jautājums par pasaules pārtikas drošību un graudu piegādi ir bijis ANO un citu organizāciju uzmanības centrā kopš Krievijas pilna mēroga uzsāktā kara pērn 24. februārī. Tāpat kā Ukraina, tā arī Taivāna paļaujas uz jūru, lai nodrošinātu savu vietu piegādes ķēdēs.

Kara gadījumā zaudētāji būtu visi

Nevar salīdzināt iespējamo badu Āfrikā ar mikroshēmu deficītu, piemēram, Vācijā, kur automašīnu ražošana būtu ietekmēta, ja Taivāna vairs nespētu ražot vai piegādāt mikroshēmas. Tomēr Krievijas rīcība rāda, kādas sekas no kara Ukrainā var rasties citur pasaulē, un ne tikai Ukrainas postītājā teritorijā un dzīvības iznīcināšanā kara laukā. Ja Taivāna nevarētu izpildīt piegādes pusvadītāju vērtību ķēdē, kādas būtu sekas?

Pirmkārt, tas būtiski ietekmētu datoru, automašīnu, mobilo telefonu un daudz citu tehnoloģijas preču ražošanas procesu.

Otrkārt, būtu nepieciešama politiska un tirgus iesaiste preču deficīta aizpildīšanai. Eiropa var mācīties no savas pieredzes, kad piepeši pietrūkst kādas piegādes ķēžu sastāvdaļas.

Pārmērīgi lielā paļaušana uz Krievijas energoresursiem tagad kļuvusi par pagātnes problēmu. Tirgus un radoša politiska pieeja pagājušogad veiksmīgi atrisināja energoresursu deficīta draudus.

Treškārt, ilgtermiņā jau tagad tiek meklēti risinājumi, kā mazināt atkarību no viena piegādātāja. Tas nozīmē, ka zināms haoss piegādes ķēdē noteikti parādītos, ja pārrāvums piegādes ķēdē īstenotos ātrāk nekā vēlāk. Kā norāda Taipejas pārstāvniecības vadītājs Latvijā Endrū Lī, "nākamie pieci līdz desmit gadi ir kritisks brīdis".

Piegādes ķēžu stabilitāti var ietekmēt ne tikai Ķīnas rīcība Taivānas jautājumā. Arī pati Ķīna ir iekarojusi būtisku vietu pusvadītāju piegādes ķēdēs. Tādēļ gan Eiropa, gan ASV cenšas mazināt risku savās tirdzniecības attiecībās ar Ķīnu.

ASV valdība ierobežo amerikāņu uzņēmumu investīcijas dažādās Ķīnas tehnoloģiju nozarēs, tai skaitā pusvadītāju ražošanas jomā. Augustā prezidents Baidens izdeva izpildrīkojumu, lai aizsargātu valsts drošību pret draudiem šajās jutīgajās nozarēs.

Ķīnas iespējamais uzbrukums Taivānai varētu izrādīties lāča pakalpojums pašai Ķīnai.

Kā nesen atzina TSMC vadītājs, Marks Liu, ja izceltos karš starp Ķīnu un Taivānu, zaudētāji būtu visi, tai skaitā Ķīna.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti