Šis ir rekordliels skaitlis, kas reģistrēts Lampedūzā. Migranti ieradušies aptuveni 100 laivās vienas diennakts periodā.
Lampedūzas pašvaldības vadītājs Filipo Manino lēmumu par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu pieņēma trešdien pēc tam, kad iepriekšējā diennaktī salā pa Vidusjūru ieradās vairāk nekā 6800 migrantu, kas ir nepieredzēts atbraucēju skaits vienā dienā. Dažāda izmēra laivas ar desmitiem migrantu turpina ierasties joprojām.
Manino sacīja, ka nelielā Lampedūza, kurā ir tikai 6000 pastāvīgo iedzīvotāju, nespēj tikt galā ar tik milzīgu migrantu pieplūdumu, ko viņš tēlaini salīdzināja ar triecienvilni pēc spēcīga sprādziena.
Viņš norādīja, ka pašvaldībai nav resursu, lai tik daudziem atbraucējiem nodrošinātu cilvēcīgu uzturēšanos salā līdz brīdim, kad viņus pārvietos uz Itālijas kontinentālo daļu, tāpēc Manino lūdza Itālijas valdības palīdzību.
Pēc amatpersonu sacītā, vietējie iedzīvotāji ir izmisumā, jo, lai arī migranti nav agresīvi, salas resursi ir ļoti ierobežoti.
Pašlaik lielākā daļa migrantu policijas apsardzībā tiek turēti Lampedūzas ostā aiz nožogojuma, taču trešdien izcēlās sadursmes starp policiju un vairākiem migrantiem, kuri mēģināja bēgt no ostas teritorijas.
Lampedūzas migrantu izvietošanas centrs ir pārpildīts, jo tur atrodas aptuveni 7000 iemītnieku, lai gan tas ir paredzēts tikai 4000 cilvēku pagaidu izmitināšanai.
Šobrīd lielākā daļa atrodas improvizētā nometnē, taču Itālijas varasiestādes plāno viņus pārvest uz Itālijas kontinentālo daļu.
Nekontrolējamā migrantu straume rada galvassāpes Itālijas labējai premjerministrei Džordžijai Meloni, kura pirms gada nāca pie varas ar solījumu cīnīties pret nelegālo migrāciju.
Meloni ir solījusi sniegt visu nepieciešamo atbalstu Lampedūzas varasiestādēm. Viņa arī norādīja, ka Itālija viena pati nespēj tikt galā ar nelegālo migrāciju, tāpēc sagaida palīdzību no Eiropas Savienības (ES), jo pašreizējā prakse, kad migranti no Dienvideiropas valstīm tiek pārvietoti uz citām ES dalībvalstīm, nestrādā.
"Pārvietošanas jautājums ir sekundārs, proti, pēdējos mēnešos ir pārvietots ļoti maz cilvēku. Tāpēc runa nav par to, kā mēs pārvietojam migrantus starp valstīm. Vienīgais veids, kā atrisināt šo jautājumu visiem kopā, ir apturēt primāro pārvietošanos, tas ir, ieceļošanu Itālijā, un es turpinu pie tā strādāt. Es redzu izmaiņas citu valstu domāšanā, bet joprojām neredzu konkrētas atbildes," Melonis sacīja intervijā raidsabiedrībai "Rai".
Arī ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs mudināja ES domāt par to, kā efektīvāk palīdzēt tām valstīm, uz kuru pleciem gulstas nelegālās migrācijas slogs.
"Šī problēma neattiecas tikai uz valstīm, kas piedzīvo migrantu pieplūdumu, tā ir visas Eiropas, precīzāk, Eiropas Savienības problēma. Tāpēc ir jābūt efektīviem solidaritātes un sloga sadales mehānismiem," sacīja Guterrešs.
Savukārt Eiropas Parlamenta prezidente Roberta Metsola uzskata, ka pēc iespējas drīzāk ir jāapstiprina šovasar ES Padomē atbalstītās izmaiņas bloka patvēruma un migrācijas noteikumos, kas cita starpā paredz, ka dalībvalstīm, kuras atsakās uzņemt patvēruma meklētājus, būtu finansiāli vai praktiski jāpiedalās ES migrācijas pārvaldības pasākumos.
