ĪSUMĀ:
- Vācija pirmo reizi apstiprina visaptverošo nacionālo drošības stratēģiju.
- Tajā noteikts, ka no 2024. gada būs jāatvēl aizsardzībai vismaz 2% no IKP.
- Jāmazina ekonomiskā atkarība no nedemokrātiski pārvaldītām valstīm.
- Uzsvērta arī nepieciešamība cīnīties ar klimata pārmaiņām.
- Stratēģija: Krievija pašlaik ir nozīmīgākais drauds mieram un drošībai eiroatlantiskajā telpā.
- Savukārt Ķīna ir raksturota kā "partnere, konkurente un sistēmiska sāncense".
Vācijai arī iepriekš ir bijuši oficiāli dokumenti, kuros ir izklāstīta valsts drošības politika, taču visaptverošas stratēģijas, kas iziet ārpus tradicionāla iekšējās un ārējās drošības ietvara, Vācijai līdz šim nebija.
Trešdien prezentētais vairāk nekā 70 lappušu biezais dokuments Vācijas drošību uzlūko daudz plašākā mērogā. Tas ne tikai nosaka, ka Vācijas valdībai no 2024. gada būs jāatvēl aizsardzībai vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta, bet arī jāaizsargā demokrātiskās vērtības un jāsamazina ekonomiskā atkarība no nedemokrātiski pārvaldītām valstīm.
Dokumentā ir uzsvērta arī nepieciešamība cīnīties ar klimata pārmaiņām, lai novērstu jaunas migrācijas un pārtikas krīzes.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs uzsvēra, ka pēdējā pusotra gada laikā Eiropas drošības arhitektūra ir radikāli izmainījusies. Viņš piesauca ne tikai Krievijas pilna apmēra iebrukumu Ukrainā, bet arī pieaugošos draudus kritiskajai infrastruktūrai kā galvenos iemeslus, kāpēc Vācijai bija nepieciešama visaptveroša nacionālās drošības stratēģija.
"Neraugoties uz visām pārmaiņām, valsts galvenais uzdevums joprojām ir bez kompromisiem nodrošināt savu pilsoņu drošību, jo bez drošības nav ne brīvības, ne stabilitātes, ne labklājības. Nacionālās drošības stratēģijā konsekventi tiek ievērots integrētas drošības pamatprincips. Runa nav tikai par aizsardzību un bruņotajiem spēkiem, bet gan par visu mūsu drošības spektru – no diplomātijas līdz policijai, ugunsdzēsības dienestam un tehniskās palīdzības organizācijām līdz attīstības sadarbībai, kiberdrošībai un piegāžu ķēžu noturībai. Būtiskas ir trīs lietas. Pirmkārt, mūsu demokrātisko institūciju stiprums. Otrkārt, mūsu ekonomikas stiprums. Treškārt, mūsu sabiedrības kohēzija. Tas ir mūsu mērķis, tas ir tas, kas mums ir jādara – vienmēr," sacīja Šolcs.
Savukārt Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka uzsvēra nepieciešamību ciešāk sadarboties ar partneriem Eiropas Savienības, NATO un Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros, lai sekmētu globālo drošību un stabilitāti.
Berlīne arī neslēpj, ka lielākos izaicinājumus Vācijas un arī Eiropas Savienības un NATO drošībai tuvākajos gados radīs Krievija un Ķīna.
Dokumentā ir uzsvērts, ka "Krievija pašlaik ir nozīmīgākais drauds mieram un drošībai eiroatlantiskajā telpā" un ka Krievija aktīvi cenšas destabilizēt demokrātiju Eiropā un vājināt Eiropas Savienību un NATO.
Savukārt Ķīna ir raksturota kā "partnere, konkurente un sistēmiska sāncense", kas ne reizi vien ir rīkojusies pret Vācijas interesēm, mēģinot pārveidot esošos noteikumos balstīto starptautisko kārtību. Taču dokumentā ir secināts, ka bez sadarbības ar Ķīnu nebūs iespējams risināt daudzus globālus izaicinājumus.
