Debates, kas ilga vairākas stundas, bija karstas, un vienubrīd sēžu zālē izcēlās arī kautiņš, kad viens no valdošās partijas "Gruzijas sapnis" deputātiem uzbruka opozīcijas pārstāvjiem.
Protestētāji mēģina ielauzties parlamenta ēkā
Arī pēc balsojuma cilvēki turpināja protestēt pie parlamenta ēkas. Pie tās ieejas ir uzslieta metāla siena – šķērslis, lai protestētāji nevarētu ielauzties parlamenta ēkā.
Balsojuma rezultātus protestētāji sagaidīja ar lamām, un kārtējo neveiksmīgo mēģinājumu izgāzt parlamenta lielos vārtus. Kā arī dusmīgiem saucieniem "monebo!", kas gruzīnu valodā nozīmē "vergi!".
Izskatot likumprojektu, Gruzijas parlamentā kārtējo reizi izcēlies kautiņš valdošās partijas un opozīcijas deputātu starpā. Tiek ziņots, ka parlamenta sēde tika pārtraukta. pic.twitter.com/sekjrvm9A4
— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) May 14, 2024
Jau vairākas nedēļas ilgušie likumprojekta kritiķu un opozīcijas protesti nav devuši rezultātu, un valdošā partija "Gruzijas sapnis" bija apņēmusies par katru cenu pieņemt šo likumu.
Vairāk nekā mēneša garumā protestētāji ir pulcējušies lielākās vai mazākās protesta akcijās pie Tbilisi esošā parlamenta, lai vērstu uzmanību uz saviem iebildumiem pret "ārvalstu aģentu" likumu un valsts virzību prom no Eiropas Savienības (ES).
Opposition MPs putting out EU and Geo flags at the side back part of the parliament where the protesters are gathering to protest foreign agents bill which parliament gone vote for in the third and last plenary session.@tbilisi #georgia
— Samira Bayramova 🇬🇪 🇪🇺 🇺🇸 (@SamBayramova) May 14, 2024
☝️📷Mariam Nikuradze pic.twitter.com/QGQXqMoPIN
Policija pret protestētājiem vērsusies arī ar spēku, aktīvisti un opozicionāri tikuši piekauti un iebiedēti, taču no sava viedokļa paušanas cilvēkus tas nav atturējis, un protesti pie parlamenta turpinās.
"Mēs turpināsim protestēt. Nekas nebeigsies līdz pat vēlēšanām oktobrī. Mēs ceram, ka vēlēšanās mums izdosies miermīlīgā ceļā nomainīt savu valdību," Latvijas Televīzijai stāsta protesta akcijas dalībniece Nino.
""Gruzijas sapnis" un mūsu valdība cenšas pieņemt krievu likumu, kurš mūs aizsviedīs uz Krieviju. Mēs zinām, kas notika 2012. gadā Krievijā, kad pieņēma šo likumu - tikai un vienīgi sagruva valsts institūcijas, sagruva un netika ievērotas cilvēktiesības un tā tālāk. Mēs zinām, ka Gruzijā atkārtojas tas pats scenārijs," norāda Luka Tetradze.
"Mēs esam pārliecināti, ka mūsu valdība šo visu nedara caurspīdīguma dēļ, bet gan lai valstī nodibinātu autoritārismu.
Tāpēc mēs stāvam šeit un stāvēsim līdz beigām, lai aizsargātu savu valsti un tās eiropeisko nākotni, jo šobrīd mums ir tikai divas izvēles - Krievija vai Gruzija. Mēs, saprotams, izvēlamies mieru, tas ir Eiropu."
"Jau ilgu laiku mēs esam redzējuši šo Krievijas virzienu. Tādēļ cilvēki vēlas doties Eiropas virzienā. Mums ir tik gudra un jauna paaudze, bet viņi nevēlas mums sekot," stāstīja protestu dalībniece Anna.
Valdošā partija negrasās piekāpties
Šī nav pirmā reize, kad Gruzijas likumdevēji centušies pieņemt šādu likumu. Pirmoreiz, kad tas tika iesniegts, tieši protestu dēļ drīz vien arī tika atsaukts. Taču šoreiz valdošās partijas deputātu apņēmība to pieņemt ir dzelžaina.
Arī premjers Iraklijs Kobahidze izteicās, ka par spīti protestiem likums tiks pieņemts. Viņš norādīja, ka piekāpšanās gadījumā Gruzija zaudēs suverenitāti un var pat piedzīvot Ukrainas likteni, lai gan nav skaidrs, ko tieši viņš ar to domājis.
Premjera ieskatā – ja likumprojekts tiks atcelts, protestētāji nākamreiz piespiedīs valdību piekāpties arī citos jautājumos, piemēram, viendzimuma tiesību aktu jautājumos un nekontrolētas imigrācijas jautājumos.
"Šī likuma dēvēšana par Krievijas likumu nenoved pie konstruktīvas iesaistes, jo šim likumam nav nekāda sakara ar Krievijas tiesību aktiem," apgalvo "Gruzijas sapņa" deputāts Nikolozs Samharadze.
Protams, ka Gruzijas valdošās partijas pozīciju un rīcību atbalsta Kremlis. Tā runasvīrs Dmitrijs Peskovs atzinīgi novērtēja Gruzijas valdību, sakot, ka "Gruzijas vadībai ir spēcīga vēlme apdrošināt savu valsti pret atklātu iejaukšanos tās iekšējās lietās".
Tagad, kad likumprojekts ir atbalstīts, tas tālāk nonāks uz prezidentes Salomes Zurabišvili galda. Viņa otrdien pie parlamenta atkārtoti žurnālistiem norādīja, ka likumprojektam uzliks veto.
Tiesa, valdošajai varai ir pietiekams vairākums, lai šo veto apietu. Ņemot vērā, ka vēl sekos noteikti soļi, lai šis likumprojekts kļūtu par likumu, ir gaidāma protestu turpināšanās.
Protesti turpināsies
"Tas ir šausmīgi mūsu nākotnei. Mēs šeit paliksim tik ilgi, kamēr viņi savāks atpakaļ savu likumu. Savu stulbo Krievijas likumu. Mēs to to nepieņemsim! Nekad!" uzsver protestu dalībniece Ana.
"Mēs esam ļoti vīlušies. Bet ceru, ka sekos sankcijas pret cilvēkiem, kas to pieņēma. Mēs esam darījuši visu. Mēs nespējam... Mēs, protams, cīnāmies, bet mums vajag starptautisku atbalstu no Eiropas savienības, no Latvijas un Baltijas valstīm," stāsta Aleksandrs.
Gruzijas politologs Gija Huhašvili sarunā ar "Current Time" norādīja uz jauniešu lomu protestos, kuri salīdzinot ar opozīcijas spēkiem, rīkojās pārdomāti.
"Domāju, ka tagad pēc trešā lasījuma ir pienācis brīdis, kad šis protests kļūs strukturētāks un sāks apvienoties. Politiskā opozīcija pakāpeniski sāks šajā procesā iekļauties. Opozīcija jau no sākta gala vēlējās būt līderi," spriež Huhašvili.
Likumprojekts paredz, ka nevalstiskajām un plašsaziņas līdzekļu organizācijām, kas saņem vairāk nekā 20% ārvalstu finansējuma, būs jāreģistrējas kā organizācijām, kas "darbojas ārvalsts interesēs".
Par pārkāpumiem ir paredzēts naudas sods. Likumprojekta pretinieki dēvē to par "Krievijas likumu" un norāda, ka likuma pieņemšana kavētu Gruzijai realizēt mērķi pievienoties Eiropas Savienībai, kas pagājušajā gadā piešķīra valstij sen kāroto kandidātvalsts statusu. Eiropas Savienība, ASV un ANO ir aicinājušas Gruziju nepieņemt šo likumu.
Rietumu amatpersonas joprojām cenšas nesekmīgi pārliecināt Gruziju šo likumprojektu nepieņemt.
Piemēram, trešdien Gruzijā ieradīsies Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Islandes ārlietu ministri, kuri tiksies gan ar valdības pārstāvjiem, gan prezidenti, opozīciju un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.
