NATO, atbildot uz Trampa pārmetumiem, publiskojusi jaunākos datus par alianses dalībvalstu pieaugošajiem tēriņiem aizsardzībai.
Lēmums par aizsardzības izdevumu palielināšanu līdz 2% no iekšzemes koprodukta (IKP) tika pieņemts pirms 10 gadiem, un tas jāizpilda līdz šī gada beigām.
Jaunākā informācija, ko trešdien publiskoja NATO ģenerālsekretārs, liecina, ka no 31 dalībvalsts šogad šo mērķi sasniegs tikai 18.
Taču zīmīgi, ka šogad pirmo reizi šim sarakstam pievienosies arī Eiropas lielākā ekonomika Vācija.
Absolūtajos skaitļos tas izskatās šādi – NATO Eiropas dalībvalstis šogad aizsardzībā ieguldīs 380 miljardus dolāru – pa visiem kopā tas ir 2% no kopējā Eiropas IKP. Visas NATO dalībvalstis, kas atrodas Krievijas apdraudējuma zonā (Somija, Baltijas valstis, Polija) aizsardzībai atvēl 2% un vairāk, Polija pat 3,9%, tātad procentuāli vairāk nekā ASV (3,5%).
Taču tās Eiropas valstis, kas atrodas tālāk no Krievijas apdraudējuma, nav pienācīgi kāpinājušas savus aizsardzības izdevumus. Runa ir par Beļģiju, Spāniju, Itāliju u.c.
No šāda viedokļa raugoties, Trampa draudi, ka viņš mudinās Krieviju uzbrukt tiem, kas nepilda savas finansiālās saistības, nav īsti izpildāmi.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs uzsver, ka dalība NATO ir arī pašas ASV interesēs. Nesenā pagātnē ASV nevienu karu nav karojusi viena pati, un sabiedrotie tai ir vajadzīgi.
"Spēcīga NATO ir svarīga arī ASV, jo alianse padara Amerikas Savienotās Valstis stiprākas. ASV nekad nav izcīnījušas karu vienas. Viņi vienmēr cīnās kopā ar sabiedrotajiem, un tas padara ASV stiprākas. No Korejas kara līdz Afganistānai – NATO sabiedrotie ir cīnījušies plecu pie pleca ar ASV karavīriem. Un mums jāatceras, ka vienīgā reize, kad mēs iedarbinājām 5. pantu, bija pēc uzbrukuma ASV," Stoltenbergs atgādina par atbalstu, ko citas NATO dalībvalstis sniedza ASV pēc 2001. gada 11. septembra terora aktiem.
Ramšteinā trešdien tika runāts arī par Latvijas virzīto dronu koalīcijas izveidi Ukrainas atbalstam.
Koalīcijā ir apmēram 10 valstis, un gaidāms, ka ceturtdien pievienosies vēl dažas. Igaunija veidoja informācijas tehnoloģiju (IT) koalīciju, Lietuva – atmīnēšanas koalīciju. Latvija uzņēmusies līderību, koordinējot dronu piegādes Ukrainai, apmācības, tehnoloģiju inovācijas, jo droni ir ļoti nozīmīga modernās karadarbības sastāvdaļa.
"Latvija ir uzņēmusies iniciatīvu šajā dronu koalīcijas izveidē – mēs uzņemamies koordinējošo lomu," stāsta Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie").
"Šeit noteikti vispirms ir svarīgas Ukrainas vajadzības – tas ir primārais uzdevums, ko mēs esam veikuši. Un nenoliedzami mēs vēlamies izmantot tās iespējas, kas ir mūsu pašu rīcībā – mūsu pašu dronu tehnoloģijas, mūsu pašu dronu attīstības potenciālu, mūsu pašu industriju, un tāpēc mēs esam gatavi vismaz 10 miljonus eiro ieguldīt šajā dronu koalīcijā, tai skaitā arī ar uzsvaru uz mūsu vietējās industrijas attīstību un iesaisti dronu koalīcijā."
NATO aizsardzības ministri ceturtdien Briselē turpinās sarunas, notiks arī NATO–Ukrainas padome. Tiesa gan, ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins, kurš vada Ramšteinas grupu, šoreiz nevarēja apmeklēt tikšanos, jo tikai vakar izrakstīts no slimnīcas. Taču viņš uzrunāja klātesošos ar videokonferences starpniecību.
