Franciju uz šādu soli pamudinājis Krievijas sāktais karš Ukrainā un strauji augošie globālie draudi.
Prezidenta Emanuela Makrona rosinātais budžets paredz atvēlēt aizsardzībai 413 miljardus eiro. Tas ir nozīmīgākais aizsardzības izdevumu palielinājums pusgadsimta laikā.
Ar šiem līdzekļiem plānots modernizēt Francijas kodolieroču arsenālu, palielināt izdevumus izlūkošanai un izstrādāt jaunus tālvadības ieročus.
Makrons norādījis, ka budžeta palielinājums ir nepieciešams, lai nodrošinātu "mūsu brīvību, mūsu drošību, mūsu labklājību un mūsu vietu pasaulē".
Savukārt aizsardzības ministrs Sebastjans Lekornī salīdzinājis to ar Francijas centieniem 20. gadsimta 60. gados attīstīt kodolieročus, padarot valsti par vienu no pasaules lielākajām militārajām lielvarām.
Jaunajā militārajā plānā ir paredzēts divkāršot armijas rezervistu skaitu un pastiprināt kiberdrošību, kā arī palielināt ieroču ražošanas jaudu, lai nodrošinātu pietiekamu apgādi Francijas armijai un palīdzētu Ukrainai.
Jaunais budžets periodam no 2024. gada līdz 2030. gadam par vairāk nekā trešdaļu pārspēj pēdējo militāro izdevumu plānu periodam no 2019. gada līdz 2025. gadam, kas bija 295 miljardi eiro.
Parlamenta apakšpalātā Nacionālajā sapulcē budžeta likumprojekts tika pieņemts ar 244 balsīm pret 37. Augšpalātā likumprojektu atbalstīja 313 senatori, bet pret balsoja 17.
Makrona centristu aliansei nav vairākuma nevienā no parlamenta palātām, taču militārpersonas jau sen žēlojas par bruņoto spēku izdevumu samazināšanos, savukārt konservatīvās un galēji labējās partijas parasti atbalsta ieguldījumus aizsardzībā.
