Savā ikgadējā ziņojumā "Militārais līdzsvars" IISS norādīja, ka globālā drošība šobrīd ir ļoti nestabila un tāda būs arī turpmākajā nākotnē.

"Pašreizējā militārā un drošības situācija liecina ka, visticamāk, sāksies vēl bīstamāka desmitgade, ko raksturos atsevišķu valstu nekaunīga militārās varas izmantošana, lai īstenotu savas pretenzijas," teikts ziņojumā.

Reaģējot uz šādu tendenci, līdzīgi domājošās demokrātijas valstis tikmēr arvien stiprinās divpusējās un daudzpusējās aizsardzības saites, secināts ziņojumā.

"Nedrošības laikmets" maina globālo militārās rūpniecības ainu, ASV un Eiropai palielinot raķešu un munīcijas ražošanu pēc desmitgadēm ilgušām nepietiekamām investīcijām, teikts ziņojumā.

Tuvojoties Krievijas iebrukuma Ukrainā divu gadu gadadienai, Londonā bāzētā domnīca ziņoja, ka Maskava šajā konfliktā ir zaudējusi aptuveni 3000 kaujas tanku, kas ir aptuveni tikpat daudz, cik bija tās operācijas sākumā.

IISS norādīja, ka Krievija bija spiesta kvalitāti iemainīt pret kvantitāti, cenšoties aizstāt tankus, kas zaudēti kopš iebrukuma tās rietumu kaimiņvalstī 2022. gada februārī.

"Ukraina līdz šim ir spējusi kompensēt tehnikas zaudējumus ar rietumvalstu palīdzību, šajā procesā uzlabojot [kaujas spēku] kvalitāti," savā ikgadējā vairāk nekā 170 valstu militāro spēku un aizsardzības ekonomikas novērtējumā piebilda ideju laboratorija.

Ziņojums arī vēstīja, ka, daļēji pateicoties NATO dalībvalstu reakcijai uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, pasaules militārie izdevumi 2022. gadā pieauga par 9%, sasniedzot rekordu – 2,2 triljonus ASV dolāru (2 triljonus eiro).

Domnīca secinājumus publicēja vien dažas dienas pēc tam, kad bijušais Baltā nama saimnieks un visticamākais Republikāņu izvirzītais kandidāts 2024. gada prezidenta vēlēšanās Donalds Tramps paziņoja, ka iepriekš kādam vārdā nenosauktam NATO dalībvalsts vadītājam esot teicis, ka viņš "iedrošinās Krieviju darīt, ko tā vēlas šajā valstī, ja tā nebūs izpildījusi savas NATO finanšu saistības".

Saskaņā ar IISS datiem tikai 10 no kopā 31 NATO dalībvalsts ir izpildījušas grupas izvirzīto mērķi tērēt aizsardzībai divus procentus no IKP. Vienlaikus – 19 alianses dalībvalstis pērn palielināja savus izdevumus drošībai.

Kremļa rīcība ir "atdzīvinājusi" NATO, vērtēja domnīca. Somijai iestājoties aliansē, 2023. gadā Krievijas robeža ar NATO dalībvalstīm kļuvusi par 1300 kilometriem garāka.

Citviet gada ziņojumā teikts, ka Irānas raķešu piegāde hutiešu nemierniekiem Jemenā un bezpilota lidaparātu piegāde Krievijai liecina par Teherānas pieaugošo ietekmi konfliktu zonās.

Ziņojumā arī minēts, ka arī Ķīna ir demonstrējusi "pieaugošas jaudas projekcijas spējas".

"IISS (globālā) militārā līdzsvara pētījums ir publicēts svarīgā laikā, kad uz noteikumiem balstītā kārtība tiek arvien vairāk apšaubīta," sacīja domnīcas izpilddirektors Bastians Gīgerihs.

"Lai gan Rietumu izdevumi aizsardzībai pieaug un tiek īstenoti plāni par ekipējuma atjaunošanu, mēs apcerējām problēmas, ko rada Krievijas iebrukums Ukrainā, Ķīnas militārā modernizācija un notikumi Tuvajos Austrumos," viņš piebilda.