Viņš apliecināja Francijas turpmāku palīdzību Ukrainai un norādīja, ka, neraugoties uz pasaulē pieaugošo konfliktu skaitu, palīdzībai Ukrainai ir un paliks Francijas prioritāte.

Francijas atbalsts turpināsies

Sežurns arī norādīja, ka sabiedroto atbalsts Ukrainai nemazināsies, lai kā Krievija uz to cerētu, jo Ukraina aizstāv visas Eiropas kopējās vērtības.

Sežurns, kuram nav diplomātiskā darba pieredzes, šonedēļ pēc valdības maiņas amatā nomainīja līdzšinējo Francijas ārlietu ministri Katerīnu Kolonnu.

Francijas Ārlietu ministrijas paziņojumā norādīts, ka Sežurns ieradies Kijivā, lai turpinātu Francijas diplomātiskos centienus un atkārtoti paustu Francijas saistības pret tās sabiedrotajiem un civiliedzīvotājiem.

Francijas ārlietu ministrs gan neapsolīja jaunas ieroču piegādes, taču sacīja, ka ir nepieciešams rast ilgtspējīgākus risinājumus. Tādēļ paziņoja, ka Francija atbalstīs aizsardzības ieroču ražošanu uz vietas Ukrainā, lai tā pati spētu saražot aizstāvībai nepieciešamo.

Jāstiprina ukraiņu spēja saražot ieročus Ukrainā

Puses apspriedušas turpmāko sistēmu un raķešu piegādi Ukrainas debesu aizsardzībai, kā arī bezpilota lidaparātu piegādi Ukrainai.

"Mēs šodien ieejam jaunā kara fāzē, tādēļ mūsu aizsardzības sadarbībai arī ir nepieciešams mainīties. Tādēļ mēs plānojam stiprināt Ukrainas iespējas ražot aizsardzības materiālus savā teritorijā. Un Francija palīdzēs nodrošināt tādu ražošanu," teica Sežurns.

Francija jau kopš kara sākuma ir atbalstījusi Kijevu gan militāri, gan diplomātiski, taču kritiķi uzskata, ka tā varētu darīt vairāk.

Novembrī publicēts Francijas parlamenta ziņojums liecina, ka valsts militārā palīdzība Ukrainai ir sasniegusi 3,2 miljardus eiro.

Vienlaikus pagājušā gada otrajā pusē Ukrainai apsolītās militārās palīdzības vērtība bijusi mazāka nekā 2022. gada otrajā pusē. Par to liecina Ķīles institūta decembrī publicētā pētījuma rezultāti.

Ukraina notriec Krievijas raķetes

Tikmēr turpinās Krievijas uzbrukumi Ukrainas pilsētām.

Naktī uz sestdienu Krievijas armija uz dažādiem mērķiem Ukrainā palaida 40 raķetes un dronus. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēma notriekusi astoņus objektus, bet vēl vairāk nekā 20 objekti elektromagnētiskās karadarbības rezultātā novirzīti no mērķiem.

Krievija triecienos naktī uz sestdienu izmantojusi 37 raķetes un trīs dronus "Šahed". Par mērķi tika izvēlēti dažādi objekti plašā Ukrainas teritorijā. Raķetes tika notriektas apgabalos visā valstī, tostarp Poltavas, Dņipropetrovskas, Hmeļņickas, Čerņihivas un citur. Dažviet nodarīti postījumi ēkām, bet Sumu apgabalā cietusi kāda sieviete.

Ukrainas Gaisa spēki norāda, ka krievu raķetes, kuras Maskava raksturo kā nepārspējamas, "kļūst arvien sliktākas un lido sazin kur". Tas gan nenozīmējot, ka tās nav bīstamas un nevar nodarīt postu.

Polijas Gaisa spēku operatīvā pavēlniecība sestdien paziņoja, ka pēc Krievijas triecieniem šorīt paaugstināja aviācijas kaujas gatavību. Pēc kāda laika, samazinoties apdraudējuma līmenim, Polijas un sabiedroto aviācija atgriezās pie standarta operācijām.

Pastiprinoties Krievijas gaisa triecieniem Ukrainā, Polija patruļām savā gaisa telpā nosūtījusi četrus iznīcinātājus "F-16" un NATO degvielas uzpildes lidmašīnu.