Eiropas Savienības iekšējā mobilitāte ļauj cilvēkiem iegūt plašākas iespējas izglītībā, darbā un dzīvē, kā arī iespēju apgūt jaunas prasmes. Tas arī palīdz palielināt produktivitāti un novērst darbaspēka un prasmju trūkumu. Eiropas Komisija norāda, ka 2021. gadā tika veikti aptuveni 100 miljoni tūrisma ceļojumu uz kādu citu bloka dalībvalsti, bet aptuveni 16 miljoni pilsoņu dzīvoja kādā citā dalībvalstī vai Eiropas Brīvās tirdzniecības zonas valstī.
Sociālā nodrošinājuma koordinācijas noteikumi aizsargā cilvēku sociālā nodrošinājuma tiesības, pārvietojoties Eiropā. Tie garantē, ka cilvēki turpina saņemt pabalstus, piemēram, vecuma, bezdarba vai ģimenes pabalstus un garantē, ka cilvēks saņems veselības aprūpi, pat ja persona ceļo vai pārceļas uz citu dalībvalsti.
2021. gadā pensiju saņēma aptuveni 6 miljoni eiropiešu, kas dzīvo ārvalstīs, savukārt veselības jomā tika saņemti aptuveni 9 miljoni pieprasījumu sniegt pārrobežu veselības aprūpi. Tomēr joprojām ir liels potenciāls uzlabot sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju un veicināt godīgu darbaspēka mobilitāti.
Iedzīvotāji un uzņēmumi pārrobežu situācijā saskaroties ar sociālās nodrošināšanas iestādēm, darba inspekcijām un veselības aprūpes sniedzējiem, nereti piedzīvo problēmas. Sociālā nodrošinājuma tiesību pierādīšanas un pārbaudes procedūras var būt laikietilpīgas un administratīvi apgrūtinošas, jo tās bieži ir atkarīgas no fiziskas klātbūtnes un fiziskiem dokumentiem.
"Diemžēl piekļūšana sociālo pakalpojumu ieguvumiem citā Eiropas Savienības dalībvalstī ne vienmēr ir strādā gludi vai vienlaicīgi. Ir savietojamības problēmas starp dažādām sociālās drošības sistēmām, kas nacionālajām varasiestādēm padara grūtu dalīšanos ar datiem un to ieguvi. Tas arī rada lielākas dokumentu pārbaudes un izsniegšanas izmaksas," norādīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība").
Viens no veidiem, kā īstenot uzlabojumus šo dažādo pakalpojumu nodrošināšanā, ir digitalizācija. Tādēļ Eiropas Komisija nākusi klajā ar ieteikumiem dalībvalstīm. Komisijas dokumentā ir izklāstītas darbības, kuru mērķis ir ātrāku un vienkāršāku padarīt piekļuvi sociālā nodrošinājuma pakalpojumiem pāri robežām, pilnībā izmantojot digitālos rīkus, kas samazina pilsoņu un uzņēmumu administratīvo slogu. Tas uzlabos informācijas apmaiņu starp valstu sociālās nodrošināšanas iestādēm un
paātrinās likumīgu pabalstu pārrobežu atzīšanu un piešķiršanu.
Viens no Eiropas Komisijas ierosinājumiem ir paātrināt sociālās nodrošināšanas informācijas elektroniskās apmaiņas (EESSI) īstenošanu valstīs, lai tā jau 2024. gada beigās varētu pilnvērtīgi darboties visā Eiropā. Tā digitalizē apmaiņas starp valstu sociālās nodrošināšanas iestādēm, lai izbeigtu laikietilpīgas, apgrūtinošas procedūras uz papīra.
Tāpat tiek ierosināts vairāk sociālās nodrošināšanas koordinācijas procedūru pilnībā izpildīt tiešsaistē. Tādējādi cilvēkiem būtu vēl vieglāk pārcelties un strādāt ārzemēs un ātri saņemt savus likumīgos pabalstus.
Komisija arī aicina valstis strādāt pie tā, lai varētu ieviest Eiropas Savienības digitālās identitātes makus.
Tas ļautu Eiropas Savienības pilsoņiem nēsāt līdzi apliecinājuma dokumentu digitālās versijas, piemēram, Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK). Tādējādi sociālās nodrošināšanas iestādēm, darba inspekcijām un veselības aprūpes sniedzējiem atvieglojot šo dokumentu tūlītēju pārbaudi.
"Nacionālo drošības sistēmu koordinācijas digitalizācija dos labumu cilvēkiem un uzņēmumiem visā Eiropā. Tas cilvēkiem atvieglos iespējas pārvietoties Eiropas Savienībā, ceļot, dzīvot, strādāt vai studēt citās dalībvalstīs. Palīdzēs samazināt kļūdu skaitu, novērst krāpšanu un atvieglos procedūras uzņēmumiem, kas sniedz pakalpojumus ārvalstīs. Sektora digitalizācija arī stimulēs ilgtspējīgu izaugsmi un uzlabos Eiropas konkurētspēju," sacīja Dombrovskis.
Plānots, ka Eiropas Komisija palīdzēs dalībvalstīm ierosinātās darbības īstenot, proti, sniegs tehnisku palīdzību un no dažādām programmām darīs pieejamas Eiropas Savienības finanses.
