Aptaujas liecina, ka valdošā labējā partija "Likums un taisnīgums", kas valdībā atrodas kopš 2015. gada, pašlaik ir populārākā partija Polijā, taču tiek prognozēts, ka, visticamāk, tai pietrūks absolūtā vairākuma parlamentā pēc vēlēšanām. Saskaņā ar uzņēmuma "IBRiS" veikto aptauju, par valdošo partiju gatavojas balsot 33,4% vēlētāju. Savukārt otro vietu aptaujā ieņem liberālā partija "Pilsoniskā koalīcija", kas ir lielākā opozīcijas partija Polijas parlamentā. To atbalsta 26,2% vēlētāju.
Vēlēšanu kampaņa Polijā jau vairākus mēnešus noritēja neoficiāli. Gan valdošās labējās nacionālistiskās partijas "Likums un taisnīgums" līderis Jaroslavs Kačiņskis, gan "Pilsoniskās koalīcijas" partijas līderis Donalds Tusks jau ir bijuši vairākās Polijas pilsētās, cenšoties mobilizēt savus jau esošos atbalstītājus un cerot gūt jaunus.
Šonedēļ Polijas prezidents oficiāli sāka vēlēšanu kampaņu, paziņojot vēlēšanu datumu, lai gan paziņojums ir nācis pirms konstitūcijā noteiktā termiņa. Opozīcija uzskata, ka valdība ir devusi sev negodīgas priekšrocības, izziņojot vēlēšanas tik vēlu. Iemesls ir visi nesenie notikumi, kuros valdības pārstāvji centās parādīt sevi no labās puses. Piemēram, ģimenes pikniks, kas iezīmēja bērnu pabalsta palielināšanas likuma apstiprināšanu, tika apmaksāts no valsts budžeta, kuru opozīcija nespēj izmantot. Šobrīd, kad vēlēšanu kampaņa ir oficiāli sākusies, katrai politiskajai partijai ir jāmaksā par saviem pasākumiem un jāatskaitās par katru iztērēto zlotu.
Neskatoties uz atbalstītāju pārsvaru, valdošajai partijai kampaņas sākums nav bijis pārliecinošs.
Premjerministrs Mateušs Moraveckis šonedēļ bija spiests atlaist veselības ministru, kurš, iespējams, pārkāpis gan medicīniskās konfidencialitātes, gan datu aizsardzības noteikumus. Viens no instrumentiem, ar kuriem valdošā partija "Likums un taisnīgums" cenšas iegūt atbalstītājus, ir antieiropeiska un pretvāciska noskaņojuma palielināšana. Partijas līderis Kačiņskis kādā intervijā poļu žurnālam opozīcijas līderi Tusku nosaucis par Briseles birokrātijas sūtni. Viņš brīdinājis, ka Tuska uzvara vēlēšanās nozīmētu Polijas galu.
Kačiņska galvenā kampaņas tēma ir drošības politika. Ir uzsākta vērienīga pārbruņošanās programma un notiek Polijas armijas modernizēšana. Polija pašlaik uzstāda modernākās paaudzes pretgaisa aizsardzības sistēmu "Patriot" un ir nopirkusi no ASV iznīcinātājus F-35. Otrdien Polijas valdība gūs iespēju stiprināt savu bruņoto spēku tēlu, jo Varšavā notiks militārā parāde.
Opozīcijas līderis Donalds Tusks neoficiālās kampaņas ietvaros, uzstājoties savu atbalstītāju priekšā, norādīja, ka Polija atkal ir gatava cīnīties par demokrātiju.
"Mēs šodien esam šeit, lai visa Polija, visa Eiropa un visa pasaule redzētu, cik spēcīgi mēs esam," teica Tusks. "Tik daudzi no mums ir gatavi tieši tāpat kā pirms 30-40 gadiem atkal cīnīties par demokrātiju, par brīvu Poliju un mūsu tiesībām. Nekas nespēs apturēt mūsu centienus."
Kopš opozīcijas plāni izveidot kopīgu sarakstu gaidāmajām vēlēšanām pajuka, Tusks tiecas pēc savas partijas uzvaras. Tā kā Polijas vēlēšanu sistēma ir labvēlīga spēcīgākajai partijai, Tusks ir uzsvēris, ka partijai "Pilsoniskā koalīcija" ir jāiegūst par 5% vairāk balsu nekā galvenajam konkurentam. Opozīcijas partijai pēdējais priekšvēlēšanu pārbaudījums būs 1. oktobrī, kad Varšavā notiks Tuska "Miljons siržu maršs". Gājiena uzmanības centrā būs sieviešu tiesības.
Neraugoties uz visām atšķirībām, politiskie konkurenti Tusks un Kačiņskis ir vienisprātis, ka 2023. gadā vēlēšanas būs vissvarīgākās kopš komunisma sabrukuma valstī 1989. gadā,
kad poļu vēlētāji gāza komunistisko režīmu. Poļi izvēlēsies, vai Polijas nākotni virzīs liberālā un proeiropeiskā virzienā, vai tomēr turpinās neliberālu kustību.
