Zelenska un Stoltenberga preses konferencē valdošā atmosfēra bija atšķirīga no tās, ko iepriekš varēja lasīt medijos par Zelenska neapmierinātību, kad viņš saņēma signālus, ka NATO līderu lēmumos nebūs frāzes par aicinājumu Ukrainai pievienoties aliansei.
Nekādas dusmas no Zelenska puses nevarēja saklausīt, tomēr neliels rūgtums bija jūtams. Proti, Zelenskis sacīja, ka samita rezultāts ir labs, bet būtu ideāls, ja Ukraina būtu uzaicināta iestāties aliansē.
Neviens nevēlas pasaules karu
Zelenskis atzina, ka šobrīd Ukrainu nav iespējams uzņemt NATO, jo neviens nevēlas izraisīt jaunu pasaules karu, NATO iesaistoties tiešā konfliktā ar Krieviju.
"Neviens nevēlas pasaules karu. Es vēlos, lai visi saprastu, ka esam civilizēti un adekvāti cilvēki.
Ukraina cīnās un patiesi saprot, ka tā nevar būt NATO dalībvalsts, kamēr karš turpinās mūsu teritorijā.
Tas ir pilnīgi skaidrs, bet ir signāli, kas ir svarīgi," teica Zelenskis.
"Tie signāli, kas tika minēti divpusējās sanāksmēs ar ģenerālsekretāru, ar partneriem. Man jau bija vairākas tikšanās saistībā ar Ukrainas kļūšanu par NATO dalībvalsti, un mēs jau varam dzirdēt dažus pārliecinošus paziņojumus saistībā ar nosacījumu izpildi, cik es saprotu, brīdī, kad būs drošība uz mūsu zemes un mūsu valstī."
Ukrainas prezidents norāda, ka Ukraina pašlaik cīnās par visas Eiropas drošību, tādēļ "NATO mēs esam vajadzīgi tikpat daudz, cik mums vajag NATO".
Spēcīgs signāls ceļā uz NATO
Stoltenbergs norādīja uz jaunās NATO–Ukrainas padomes izveidošanu, kurā NATO un Ukraina sēdīsies pie galda kā vienlīdzīgas sarunu partneres. NATO ģenerālsekretārs pauda cerību, ka kādu dienu Ukraina sēdēs pie šī galda jau kā NATO dalībvalsts.
"Ukraina šobrīd ir tuvāk NATO, nekā jebkad agrāk. Mēs piedāvāsim Ukrainai ielūgumu pievienoties aliansei, kad sabiedrotie vienosies, ka priekšnoteikumi ir izpildīti. Šis ir spēcīgs un vienots signāls no sabiedrotajiem jūsu ceļā uz dalību NATO," uzskata Stoltenbergs.
"Šeit, Viļņā, pieņemtie lēmumi, iezīmē jaunas nodaļas sākumu attiecībās starp Ukrainu un NATO. Šodien mēs tiekamies kā līdzīgs ar līdzīgu. Es gaidu dienu, kad tiksimies kā sabiedrotie."
Zelenskis atzinīgi novērtēja to, ka NATO nolēma atteikties no prasības par NATO Dalības plāna izpildi, kas ievērojami atvieglos Ukrainas ceļu uz NATO.
Zelenskis šo situāciju salīdzināja ar Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa iegūšanu, kas ir svarīgs signāls: gan Ukrainas sabiedrībai, gan Krievijai.
Lielvalstu drošības garantijas
Tāpat par svarīgu signālu Zelenskis nosauca G7 valstu drošības garantijas, par kurām plānots lemt trešdien. Zelenskis gan uzsvēra, ka šīs drošības garantijas būs svarīgas ceļā uz NATO, nevis kalpos kā NATO dalības aizvietotājs.
Aģentūras AFP rīcībā jau ir nonācis G7 deklarācijas teksts un tajā teikts, ka katra G7 valsts strādās ar Ukrainu pie konkrētām, divpusējām, ilgtermiņa drošības saistībām un pasākumiem, lai nodrošinātu ilgtspējīgus spēkus, kas spēj aizstāvēt Ukrainu tagad un atturēt no Krievijas agresijas nākotnē.
Zelenskis uzskata, ka gaidāmās G7 drošības garantijas nevarot salīdzināt ar 1994. gada Budapeštas memorandu, kas nepasargāja Ukrainu no Krievijas uzbrukuma.
Krievijai nav tiesību lemt par NATO paplašināšanu
Stoltenbergs pauda viedokli, ka pēc kara beigām drošības garantijas palīdzēs novērst jaunu Krievijas agresiju pret Ukrainu.
Uz žurnālistu jautājumu, vai NATO ar palīdzību Ukrainai neriskē izraisīt karu ar Krieviju, Stoltenbergs atbildēja: lielākais risks būtu, ja Putins uzvarētu Ukrainā.
"Mēs nedrīkstam pieļaut, ka Krievija sāk diktēt, kas drīkst un kas nedrīkst pievienoties NATO," uzsvēra Stoltenbergs, norādot, ka Maskava vienmēr bijusi pret jebkādu NATO paplašināšanos.
Stoltenbergs arī uzsvēra, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins esot par zemu novērtējis Ukrainas spēku un NATO vienotību. Viņš atgādināja, ka NATO būs kopā ar Ukrainu tik ilgi, cik nepieciešams. Viņš arī atzinīgi novērtēja to, ka daudzi sabiedrotie sniegs ilgtermiņa garantijas Ukrainai.
Ukrainas prezidents Zelenskis arīdzan noraidīja pārmetumus par kasešu munīcijas izmantošanu, norādot, ka Krievija jau intensīvi izmanto šādu munīciju karā pret Ukrainu. Zelenskis uzsvēra, ka Ukraina izmantos šo munīciju tikai savā teritorijā un militāriem mērķiem.
Zelenskis pauda izpratni par NATO līderu lēmumiem, un divpusējās vienošanās ar partneriem par ieročiem arī ir ļoti svarīgas, jo Ukraina ir izdzīvošanas režīmā un tai ir nepieciešami ieroči, lai tā izdzīvotu un lai tā vēl vispār eksistētu līdz uzņemšanai NATO. Ukrainai vēl joprojām trūkstot tāla darbības rādiusa raķešu, tāpēc ar ASV prezidentu Džo Baidenu un citiem partneriem vēl pie tā tiks strādāts.
KONTEKSTS:
NATO dalībvalstu līderi 11.–12.jūlijā pulcējušies uz samitu Lietuvas galvaspilsētā Viļņā. Samitā piedalās ap 40 delegāciju no NATO dalībvalstīm un partnervalstīm. Viļņā ieradies arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. NATO līderi samitā Viļņā vienojušies, ka aicinās Ukrainu kļūt par NATO dalībvalsti, kad tiks izpildīti noteikti nosacījumi.
Samitā tiek spriests arī par NATO valstu aizsardzības spēku stiprināšanu un gaidāmo Zviedrijas uzņemšanu aliansē.
