Baidens izteica atbalstu Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju un solīja atbalstīt ukraiņus tik ilgi, cik būs nepieciešams.
ASV prezidents norādīja, ka ASV uzplaukums nav iespējams bez drošības Eiropā.
Viņš atgādināja, ka ASV un Baltijas valstis vieno ļoti ciešas saites; nesen tika svinēta 100 gadu jubileja kopš diplomātisko attiecību nodibināšanas.
Baidens atgādināja, ka ASV nekad nav atzinušas Baltijas valstu okupāciju.
Runas sākumā Baidens atsauca atmiņā 1991. gada 13. janvāra notikumus Viļņā, kad lietuvieši drosmīgi stājās pretī padomju armijas tankiem.
Baidens secina, ka lietuvieši kopā ar brāļiem un māsām Latvijā un Igaunijā palīdzēja pielikt punktu Eiropas sašķeltības laikmetam.
"Baltijas ceļš, nevis Berlīnes mūris, kļuva par Eiropas nākotnes simbolu," teica Baidens.
Viņš atgādināja, ka savulaik kā ASV senators veicinājis Baltijas valstu uzņemšanu NATO.
Baidens norādīja, ka tagad Baltijas valstis ir vienas no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām.
ASV prezidents uzsvēra, ka Ukrainas tauta nav salauzta, lai gan Krievijas vadonis Vladimirs Putins joprojām kļūdaini domā, ka izturēs ilgāk nekā ukraiņi.
Baidens teica, ka "vienai valstij nedrīkst atļaut ar spēku sagrābt savu kaimiņu teritoriju".
Baidens aicināja brīvo pasauli nekad nepadoties un aizstāvēt brīvību.
ASV prezidents arīdzan norādīja, ka mūsdienās lielākais drauds cilvēcei ir klimata pārmaiņas.
"Tās ir īstas, tās ir nopietnas. Mums nav daudz laika," atzina Baidens.
ASV prezidents secina, ka pašlaik cilvēce stāv vēstures krustcelēs, jo šobrīd pieņemtie lēmumi ietekmēs mūsu bērnu un mazbērnu nākotni.
Baidens uzstājās ar runu pilsētas centrā pie Viļņas Universitātes ēkas.
Lietuvas galvaspilsētas iedzīvotāji un viesi stundām ilgi stāvēja rindā, lai varētu klātienē noklausīties ASV prezidenta runu.
"Šis ir vēsturisks brīdis. Nav bieži, kad pie mums ierodas ASV prezidents. Mēs nezinām, kad viņš ieradīsies nākamreiz," aģentūrai BNS stāsta students Mants Valančus.
Džo Baidens ir otrais amatā esošais ASV prezidents, kurš ieradies vizītē Lietuvā.
2002. gadā Lietuvas galvaspilsētu apmeklēja toreizējais Baltā nama saimnieks Džordžs V. Bušs. Šī vizīte veicināja Lietuvas un pārējo Baltijas valstu uzņemšanu NATO.
