Tramps aiz restēm un ASV prezidenta amatā – pārbaudījums ASV demokrātijai
Lai gan šobrīd vēl notiek priekšvēlēšanu cīņas partiju iekšienē, Auers norādīja, ka būtu jānotiek kaut kam pilnīgi šokējošam, lai tajās neuzvarētu Tramps vai pašreizējais ASV prezidents, Demokrātu partijas kandidāts Džo Baidens.
"Tātad ir divi ļoti veci vīrieši, abi ar zināmām sklerozes pazīmēm, kas cīnīsies par šo augsto amatu. Tas neko labu nesaka par Amerikas demokrātiju," secināja Auers.
Arī Trampam izvirzītās apsūdzības nevarētu to mainīt.
"ASV Konstitūcijā nekas nav rakstīts, ka ASV prezidents nedrīkst pildīt savus pienākumus aiz restēm.
Tas ir ļoti maz ticams, bet ir iespējams scenārijs, ka nākamais ASV prezidents varētu sākt savu prezidentūras laiku aiz restēm un tad pārbaudīt ASV demokrātiju un konstitucionālo iekārtu,
jo, visticamāk, pirmais lēmums būtu apžēlot sevi. Un nav skaidrs, vai tas ir atļauts likumā, vai nav. Visticamāk, tas ir [atļauts], bet tas nav pārbaudīts līdz šim," paskaidroja LU profesors.
"Tramps varētu mierīgi sēdēt aiz restēm un gan tikt ievēlēts, gan pildīt prezidenta funkcijas."
Tiesa, sabiedriskās domas aptaujās parādās – ja Tramps tiktu atzīts par vainīgu, tad viena daļa svārstīgo vēlētāju varētu par viņu nebalsot, un tas varētu mazināt viņa iespēju tikt ievēlētam ASV prezidenta amatā.
Vienlaikus pēdējās aptaujas rāda, ka Tramps ir pārliecinoši populārāks par Baidenu. "Baidenam nav nevienas nopietnas socioloģiskās aptaujas, kas rādītu, ka Baidens būtu vadībā. Trampam ir 4–5% vadība pār Baidenu," piebilda Auers.
"Baidena problēma ir tā, ka viņš ir pārāk vecs, lai ieņemtu šo amatu. Un nav citu nopietnu kandidātu, jo tie, kas potenciāli varētu piedalīties vēlēšanās, ir sapratuši, ka labāk ir nepiedalīties un to darīt pēc četriem gadiem, kad, visticamāk, nebūs ne Baidena, ne Trampa. Viņi arī īsti negrib cīnīties ar Trampu, jo Tramps ir ļoti brutāls pretinieks, ļoti skarbs savā valodā, arī ļoti labs mediju cilvēks. Citi demokrāti ir gatavi no tā visa izvairīties, bet Baidens ir gatavs iet uz to," skaidroja Auers.
Turklāt Tramps spēj uzrunāt lielu vēlētāju daļu – pārsvarā vecāko paaudzi un vīriešus, pārsvarā cilvēkus ar zemāku izglītību, dienvidos, mazpilsētās un laukos dzīvojošos. "Viņš runā vienkāršā valodā, viņam ir vienkārši vēstījumi," piebilda Auers.
Tramps varētu apsvērt ASV izstāšanos no NATO
Trampa izteikumi, ka ASV neaizstāvēs tās NATO valstis, kuras nepietiekami finansē aizsardzību, pēc LU profesora domām, nav pārsteigums, jo Tramps jau līdzīgi, lai gan ne tik tieši, ir runājis kopš 2016. gada, kad aktīvi iesaistījās cīņā par ASV prezidenta krēslu. Arī publicētajās grāmatās par Trampa prezidentūras laiku iezīmējas, ka Tramps netic NATO.
"Viņš [Tramps] redz pievienoto vērtību Amerikai. Pat tiek piesaukti piemēri – kāpēc mums jāaizstāv Igaunija, kas atrodas turpat pie Krievijas robežas? Protams, ka tas ir kaut kādu Krievijas interešu lokā, nevis ASV. Tramps acīmredzot nav mainījis savus uzskatus pēdējos astoņos gados," sacīja Auers.
Pēc profesora teiktā, republikāņu vēlētājiem primārais drauds ir Ķīna un ASV dienvidu robeža, pār kuru valstī ieceļo dažādu tautību cilvēki, kuru dēļ izjūk senās anglosakšu tradīcijas.
"Un tikai pēc tam kā drauds seko Krievija, turklāt Tramps stāsta, ka Krievija varētu būt ASV sabiedrotais un Vladimirs Putins ir labs politiķis, kas sakārtojis savu valsti. Šī retorika astoņu gadu garumā ir efektīvi iestrādāta," piebilda Auers.
Vienlaikus Auers norādīja uz Trampa spēju panākt, ka Eiropas valstis, īpaši Vācija, saprata, ka tās ne pārāk daudz investē savā un līdz ar to arī NATO aizsardzībā.
LU profesors pieļāva, ka Tramps varētu nopietni apsvērt ASV izstāšanos no NATO, taču ASV lēmumu pieņemšanas process ir pārāk sarežģīts, lai izpildītu šo vēlmi.
"Ja Donalds Tramps uzvarēs, tad būs kadru tīrīšana un atkratīsies no vadošajiem ierēdņiem un padomdevējiem, un politiķiem, kam ir vecā domāšana, atbalstot NATO, un viņš ieliks savus cilvēkus, kas būs gatavi īstenot viņa politiku, iespējams, apsvērt to, vai ASV būtu jāizstājas no NATO," pauda Auers.
"Bet tas nav tik vienkārši, ka prezidents pieņem šo lēmumu un tas tiek izpildīts. Ir jānotiek balsojumam likumdevējā – gan Senātā, gan Pārstāvju palātā, un nav skaidrs, ka tur būtu vairākums, kas to atbalstītu.
ASV politika ir ļoti sarežģīta – ir ļoti grūti pieņemt lēmumus un tāpēc ir zināma stagnācija federālā līmenī," skaidroja Auers.
Turklāt Trampam būtu grūti atrast vadošu virsnieku bruņotajos spēkos, kas atbalstītu ASV izstāšanos no NATO, jo visa armijas vadība dedzīgi iestājas par NATO.
KONTEKSTS:
ASV prezidenta vēlēšanas ir plānotas 2024. gada 5. novembrī. ASV prezidents netiek ievēlēts tiešā tautas balsojumā, bet gan ar tā sauktās Elektoru kolēģijas starpniecību. Vēlēšanu dienā pilsoņi ievēlēs savus pārstāvjus Elektoru kolēģijā, kas pēc tam balsos par prezidenta ievēlēšanu.
Šāda vēlēšanu sistēma nozīmē, ka prezidenta vēlēšanās var uzvarēt arī kandidāts, kas kopumā saņēmis mazāk vēlētāju balsu nekā konkurents. Piemēram, tā notika 2016. gadā, kad Donalds Tramps pārspēja Hilariju Klintoni.
Paredzams, ka valdošā Demokrātu partija bez nopietnas konkurences atkārtoti izvirzīs prezidenta amatam tagadējo Baltā nama saimnieku Džo Baidenu, kurš apņēmies kandidēt uz otro termiņu.
Saistībā ar viņa kandidatūru lielākos jautājumus raisa Baidena vecums, jo viņš jau tagad ir vecākais prezidents ASV vēsturē un atkārtotas ievēlēšanas gadījumā viņam būs jāstrādā līdz 86 gadu vecumam.
Republikāņu partijā galvenais pretendents uz izvirzīšanu prezidenta amatam ir Donalds Tramps, kura kampaņu līdz šim nav iedragājušas viņam izvirzītās apsūdzības.
Februāra sākumā ASV Kolumbijas distrikta apelācijas tiesa Vašingtonā nolēma, ka bijušo valsts prezidentu Donaldu Trampu var tiesāt saistībā ar apsūdzībām sazvērestībā ar mērķi mainīt 2020. gada prezidenta vēlēšanu rezultātus, un tādējādi arī noraidīti Trampa apgalvojumi, ka viņš ir pasargāts no kriminālvajāšanas.
