Filipīnās rīkotie manevri tiek rīkoti, lai cita starpā izvērtētu sabiedroto militāro spēku kombinēto ieroču kaujas šaušanas un informācijas un izlūkdatu apmaiņas spējas. Manevros piedalīsies gandrīz 18 000 karavīru.
ASV un Filipīnu militārās mācības sākas tikai dienu pēc tam, kad noslēdzās Ķīnas militārās mācības Taivānas tuvumā.
Tomēr iepriekš ASV un Filipīnu bruņoto spēku pārstāvji norādīja, ka militārās mācības nevajadzētu uztvert kā atbildi Ķīnas īstenotajiem manevriem.
Tikmēr aģentūra "Bloomberg" norādīja, ka Filipīnās rīkoto manevru vērienīgums liecina par ASV centieniem stiprināt attiecības ar Filipīnām prezidenta Ferdinanda Markosa jaunākā prezidentūras laikā. Iepriekšējais Filipīnu prezidents Rodrigo Duterte deva priekšroku attiecību stiprināšanai ar Ķīnu.
Vašingtona februārī noslēdza jaunu aizsardzības līgumu ar Manilu, saskaņā ar kuru Filipīnu salās netālu no strīdīgajiem ūdeņiem tiks izveidotas četras jaunas ASV jūras spēku bāzes. Trīs no šīm bāzēm atrodas uz ziemeļiem no Luzonas salas, kas ir Taivānai tuvākā zeme, izņemot Ķīnu.
Ūdensceļi ap Filipīnām un Dienvidķīnas jūru ietver dažus no pasaules svarīgākajiem tirdzniecības ceļiem.
Pa tiem plūst aptuveni 40% pasaules tirdzniecības satiksmes un tiek transportēti līdz 80% Ķīnas naftas un gāzes importa. Ķīnas teritoriālo strīdu pamatā ar citām reģiona valstīm ir kontrole pār šiem ūdensceļiem.
